Viena no Kongresu nama telpām, tajā 159 plastmasas kastes. Katra no sava Rīgas vēlēšanu iecirkņa. Pēc likuma, kastēm jābūt aizzīmogotām līdz brīdim, kad jaunā Saeima sanāks uz savu pirmo sēdi, kā arī vēl 10 dienas pēc tam. Tad kastes var taisīt vaļā, lai sašķirotu to saturu.
No pamatdarba brīvajā laikā vēlēšanu zīmes šķiro vēlēšanu iecirkņu darbinieki. Lai sašķirotu visus papīrus, paiet vairāk nekā nedēļa.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins stāsta, ka dažādi materiāli, kas saistīti ar personas datiem, tiek iznīcināti, bet balsošanas zīmes tiek nodotas makulatūrā.
Darbs nav no vieglajiem. Ne velti uz galda ir arī gumijas cimdi. Kastes smagas, ar cietiem vākiem, ar papīriem var sagriezt rokas. Nereti kastēs atrod arī ko negaidītu. Šoreiz - divas vēstules no vēlētājiem.
"Tur ir paziņojums par to ka cilvēks nevienam netic. Šī ir vēstule par to - kāpēc. Un šeit arī cilvēks pauda savu viedokli par valsti, vēlēšanām," stāsta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Ginta Kaire-Mače.
Dažreiz kastēs ir arī vēlētāju personiskās mantas.
"Šogad mums bija vēl urnās pases. Mēs mēģinājām paši cilvēkus atrast, bet tos, ko nevarējam atrast , nodevām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē," skaidro Kaire-Mače.
Likums nenosaka, kādā veidā pašvaldībām jāiznīcina vēlēšanu zīmes. Dažas tās izmanto apkurei. Bet Rīga parasti nodod pārstrādei. "Līgatnes papīrs" ir gatavs bez maksas pieņemt vēlēšanu zīmes. Uzņēmumā tos pārkrauj speciālās kastēs un nogādā pie smalcināšanas aparāta.
"Tās tiek sasmalcinātas papīra skaidiņās, kuras nonāks otrreizējā pārstrādē papīra ražošanai. Šo var izmantot zīmēšanas papīram, ietanamajam papīram," skaidro "Līgatnes papīra" vadītājs Guntis Dravnieks.
No trim vēlēšanu dokumentu tonnām saražos divarpus tonnas jauna papīra.
