Uz 11. aprīli skolās Latvijā mācījās 3047 ukraiņu bēgļu bērni, visvairāk pirmsskolas un vispārējās izglītības vecuma posmā. Vairāk nekā puse jeb 1545 bērni mācās galvaspilsētas skolās, bet ārpus Rīgas visvairāk bērnu no Ukrainas uzņemts Ventspils skolās, kur mācās 147 bērni. Trešais lielākais skolas bērnu pieplūdums ir Valmieras novadā, tur 134 bērni. Bērniem izvēlētas gan mazākumtautības skolu programmas, gan programmas valsts valodā.
Palīdz klasesbiedri un skolotāja palīdze
Kuldīgas 2. vidusskolas 2. a klasē, dabaszinību stundā skatoties mācību filmiņu, no Kijivas atbraukušajam Denisam Bulaham to palīdz saprast skolotāja palīdze Aija. „Šeit viss ir labi. Stundās ir klusi. Mani sagaidot, apskāva un sadāvināja daudz ko. Iepazinos ar skolotāju. Man deva lapiņas un izsniedza dienasgrāmatu. Un vēl man iedeva grāmatu, lai es mācos alfabētu. Sebastians man palīdz pildīt uzdevumus, parāda visu, iztulko,” pastāstīja Deniss.
Sebastians Mazzariņš ir Denisa sola biedrs, draugs un savā ziņā arī mentors, jo var sazināties arī krieviski. „Es viņam palīdzu matemātikā, mēs spēlējam spēles, un man sanāk viņam lasīt vārdus, latviešu vārdus es viņam izlasu krievu valodā. Es interesējos par Ukrainu, varbūt visi jau to zina, ka nevar tur normāli dzīvot un ka kaut kur citur jālido prom dzīvot. Citi gāja vispār uz Somiju un kaut kur citur lidoja, viņš atlidoja uz Latviju ar savu mammu un brāli. Viņa brālis ir 5.a klasēs, mana māsa tur mācās. Viņš mācās te ar mani kopā 2.a. Es gribētu, lai viņš te justos droši, lai zinātu, ka nekur nevajadzēs mukt un tā tālāk, jo šī ir NATO valsts,” sacīja Sebastians.
Aija Žebeka-Šerbuka ir skolotāja palīdze, kura ikdienā palīdz ikvienam skolēnam, kuram tas nepieciešams. Nu arī Ukraiņu bērniem. „Konkrētajā mirklī esmu 2.a klasē un palīdzu tikt galā ar valodas barjeru. Matemātikā ļoti labi rēķina, viņš mums ir izcilnieks. Tur, kur latviešu valodā lielie teksti vai kā dabaszinībās video, nākas patulkot,” pastāstīja skolotāja palīdze.
Savukārt Jeļizaveta ir skolas sešgadnieku grupiņā “Saulespuķe”. Skolotāja Elīna Ruņeniece atklāja - savā telefonā ievietojusi arī aplikāciju, kurā balss ziņu latviski iztulko ukrainiski. Tiesa, pagaidām izdevies tikt galā ar krievu valodas vārdu krājumu. „Viņa iemācījusies burtiņus, lai kraso, lai spēlējas, lai pierod. Tad tālāk skatīsimies, meklēsim burtiņus,” sacīja Ruņeniece.
Centieni iekļaut
Šobrīd Kuldīgas 2. vidusskolā ir 13 bērni no Ukrainas. Viņi ir dažādās vecuma grupās, sākot no pirmsskolas, kur ir sešgadīgie bērni, un beidzot ar devīto klasi.
Oksana Dahno, kas atbraukusi no Kijivas un tagad iet 9. klasē atzīst, ka pamazām apgūst latviešu valodu, bet labi saprotas arī šobrīd. „Man te paskaidro, kaut ko iztulko, mēģina pēc iespējas labāk sadarboties. Man te ļoti patīk, man ir cilvēki, kas tulko stundās, un mēs arī sarunājamies. Latviešu valodu vēl labi nesaprotu, bet ir vārdi, kas latviski ir līdzīgi, piemēram, problēma, mašīna, galva,” pastāstīja Okana.
Mājturības, dizaina, tehnoloģiju un vizuālās mākslas skolotāja Ivonna Zīverte stundas vada gan latviešu, gan krievu valodā: „Par to nākošos mēnešos jādomā, piemēram, tāda tēma kā konservācija grūti pārtulkojama, bet, man liekas, ka lieliski tikām galā, jo klasesbiedri palīdz vai angļu valodā. Oksana ļoti pretimnākoša, griboša saprast, mēs meklējam visādus veidus, kā viens otru saprotam.”
Skolotājas audzināmajā klasē ir zēns no Ukrainas. “Audzināšanas stundā mums bija lieliska iepazīšanās, puisītis ir ļoti atvērts, ar vēlmi iekļauties. Klase apgalvo, ka viņš ir jau iejuties, par ko ir vislielākais prieks. Mācības pamazām, mācību priekšmeti arī ir dažādi, piemēram, teātra māksla, caur spēlēm var apgūt saskarsmi, pamatlietas un jēdzienus,” sacīja Zīverte.
Skolotāju palīgi un pieredze apmaiņas programmās
Kuldīgas 2.vidusskolas direktore Guntra Buivida pastāstīja – skola palīdzējusi Ukrainas bērniem sagādāt visus nepieciešamos mācību līdzekļus, arī somas. Lai mācību process būtu pilnvērtīgs, piesaistīti skolotāju palīgi, katrā klasē kāds no skolēniem uzņēmies vairāk rūpēties par jaunienācēju iejušanos.
Par skolotāja palīdzi kļuvusi arī no Ukrainas atbraukusī Nataļja Bulaha. Viņa palīdz ar Ukraiņu valodu tiem bēgļu bērniem, kas krieviski nesaprot.
„Kā palīdze es nodarbojos ar ukraiņu meitenēm, šobrīd no Ukrainas mums ir trīs meitenes, pilnībā iesaistos izglītības procesā ar uzsvaru uz ukraiņu valodu. Latviešu bērni strādā latviešu valodā, bet es visu savām meitenēm iztulkoju ukraiņu valodā, lai viņas dzirdētu mūsu valodu, mācītos mūsu burtus, jo alfabēti ir dažādi. Kamēr nestrādāju, gāju arī uz latviešu valodas kursiem, tāpēc arī drusku zinu – labrīt, labdien, ar labu nakti. Tagad īsti nav iespēju, jo no rīta uz darbu, bet vakarā maniem bērniem ir futbols, mamma visu nevar paspēt,” pastāstīja Nataļja Bulaha
Kuldīgas 2. vidusskolai ir liela pieredze “Erasmus” skolēnu apmaiņas programmās, tāpēc satraukuma par ukraiņu bērnu uzņemšanu nebija.
„Pirmais ir socializācija – uzņemt, samīļot, sasildīt. Ja cilvēks ir samīļots, labi jūtas, viņš ir atvērts arī mācībām.
Mēs mēģinājām salīdzināt programmas, bijām priecīgi pārsteigti, ka lielākoties sakrīt. Matemātika pat var teikt, ka viens pret vienu, tad ģeogrāfiju mēs apskatījāmies. Kad mēs lēmām, kurus priekšmetus viņi mācīsies un sekos stundās līdzi, sapratām, ka arī tur var daudz viņi paši darīt, piedalīties mūsu latviešu stundā, nu tāda integrācija, pēc tam to pašu izlasīt ukrainiski internetā. Mūsu metodiķis meklē arī mācību grāmatas, kur mēs varētu ar krievu valodu izlīdzēties. Mammas arī teica – mēs ļoti gribam mācīties latviešu valodu. Man likās, ka tā ir viņu attieksme, ka mēs cienām jūs un mēs arī iemācīsimies. Mēs taisām to individuālo plānu, jau sarunājām skolotāju, kura mācīs latviešu valodu, jo vajag arī lieliskas krievu valodas zināšanas. Mums ir cilvēks, kas runā gan krieviski, gan latviski, vēl domājam par angļu valodu papildus,” pastāstīja skolas direktore.
Klātienē, attālināti un arī izglītība ar profesionālo ievirzi
Kopumā Kuldīgas novadā šobrīd ir 64 pirmsskolas un skolas vecuma Ukrainas bēgļi.
Novada Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure norādīja, ka katra situācija ir ļoti atšķirīga. Nākas saskarties arī ar problēmām, ka bērns ir tik ierāvies sevī, ka uz skolu nevēlas iet. „Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā arī šiem bērniem palīdzēt – gan sarunas ar vecākiem, gan mēģināsim piesaistīt atbalsta personālu, kas pārsvarā sarunās var izzināt šo situāciju, saprast kā speciālisti, kā šīm ģimenēm palīdzēt,” pastāstīja Dubure.
No šiem 64 skolas vecuma ukraiņiem astoņpadsmit izteikuši vēlmi turpināt mācības attālināti savā izvēlētajā skolā Ukrainā.
Par to gan Izglītības pārvalde jāinformē oficiāli, lai pārliecinātos, ka skolēni mācās. Katram no skolēniem ir izstrādāts individuāls izglītošanās plāns, kurā izvērtētas visas vajadzības.
„Izstrādājot šos individuālos plānus, piemēram, ģimene, kas ir jau parādījusi šos “Zoom” laika grafikus, kad ir pieslēgšanās šim konkrētam procesam, to ievērtējam un šajā laikā citu neko neplānojam. Savukārt ir cits laiks, kad aicinām gan bērnu, gan mammu uz skolu un viņiem tiek piedāvāta latviešu valodas apguve kopīgi, lai vide drošāka, lai sajūtas labākas. Galvenais – ņemot vērā ģimenes apmešanās vietu, tuvākā izglītības iestāde, tajā mēs piedāvājam iespēju reģistrēties un mācīties. Mūsu mērķis ir nodrošināt viņiem iespēju, ka cilvēki turpina mācības, ne tikai vispārējo izglītību, ja ir ģimenei vēlme, profesionālās ievirzes izglītību - sports, mūzika, māksla,” pastāstīja Dubure.
Jāteic, ka skolēni iesaistās arī profesionālas ievirzes izglītībā. Piemēram, Kuldīgā patvērumu radusi arī zēnu volejbola komanda no Žitomiras. Viņu treneris palicis Ukrainā, tāpēc Kuldīgā treniņi notiek pie Kuldīgas novada sporta skolas volejbola trenera Zigmunda Milzarāja.
“Principā es neko nemanītu, ka kaut kas būtu uz vienu vai otru pusi, līmenis ir līdzīgs, pamats jau ir. Tā kopējā valoda jau viņiem ir volejbols. Nav svarīgi, kādā valodā tu runā, kopējā valoda ir volejbola valoda, tas jau viņus vieno un saista. Arī daži puikas, kuri to krievu mēli māk, komunikācija notiek,” pastāstīja Milzarājs.
Neziņa par izglītības procesu, ja bēgļu gaitas ieilgs
Par katru skolā un pirmsskolā esošu ukraiņu bēgļu bērnu no valsts budžeta konkrētās skolas saņem 257 eiro, kas tiek novirzīti bērnu atbalstam mācībās. Kuldīgas novada Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure norādīja – šobrīd skolas gatavojušās, ka Ukraiņu bērni te mācīsies līdz mācību gada noslēgumam.
Ja tomēr situācija neļaus atgriezties dzimtenē, tad mācību procesā būs jāmeklē citas pieejas. „Tad jādomā pamatīgāk, dziļāk, strukturētāk, kā tad šis process notiek pa vecumposmiem. Šobrīd tīri metodiski tiek domāts par atbalstu no Latviešu valodas valsts aģentūras utt, bet šobrīd mēs saprotam, ka pārsvarā gadījumu mēs domājam, ka tie būs divi mēneši līdz mācību gada beigām. Man ir vairāki neatbildēti jautājumi par procesa norisi, ja tas ir ilgstoši, ja tas ir sākot arī no jaunā mācību gada. Piemēram, kaut vai par to pašu dokumentu izsniegšanu. Šobrīd ir noteikts, ka šiem bērniem nav saistoši pārbaudes darbi, bet situācijā, ja ilgstoši mācīsies pie mums, tad vēlēsies saņemt izglītības dokumentu. Tad cik izglītības dokumentā ietvertā programma būs atbilstoša tam, ko viņi vēlēsies darīt turpmāk. Tur ir ļoti daudz dažādu jautājumu, lai nodrošinātu mācību procesu izglītības iestādē katru dienu. Gribas teikt – mazāka rūpe būs par maziem bērniem, viņi ātrāk iejūtas, bet
par bērniem, sākot 8., 9. kase, vidusskola, man gribas teikt, tas ir ļoti nopietni, ar tālāk ejošām sekām,” norādīja Dubure.
