Kūlas ugunsgrēki «aprij» šķūnīšus, dārza mājiņas un dzīvojamo māju

Latviju turpina plosīt kūlas ugunsgrēki, un aizvadītajā diennaktī kūlas dedzināšanas dēļ sadeguši vairāki šķūni un dārza mājiņas, bet Aglonas novadā – arī dzīvojamā māja, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Daugavpils novadā Grīvas lidlaukā, kur kūla dega 25 hektāru platībā, Viļānu novada Sokolku pagastā (17 hektāri), Rugāju novada Lazdukalna pagastā, Riebiņu pagastā (15 hektāri), Rēzeknes novada Sakstagala pagastā un Daugavpilī, Lielajā ielā (9 hektāri), Ludzas novada Isnaudas pagastā (8 hektāri), Daugavpils novada Kalkūnes pagastā (7 hektāri).

Aglonas novada Kastuļinas pagastā, iespējams, tieši kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100 kavdrātmetru platībā. Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā.

Līvānos, Meža ielā, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 kvadrātmetri. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300 kvadrātmetri.

Demenes pagastā sausā zāle dega 35 hektāru platībā, celtniecības vagoniņš – trīs kvadrātmetru platībā un divas dārza mājas 20 kvadrātmetru platībā. No liesmām ugunsdzēsējiem izdevās izglābt neapsaimniekotu ēku, kuru liesmas skāra tikai viena kvadrātmetra platībā. Savukārt otrā gadījumā dega sausā zāle 5000 kvadrātmetru platībā un šķūnis četru kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pērnā gada zāle dega 19 hektāru platībā un nodega arī dārza mājiņa. Krustpils novada Krustpils pagastā dega sausā zāle viena hektāra platībā, no tās aizdegās pirts siena un nodega sausā tualete.

Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā.  

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas.   

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus, brīdina VUGD.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt.

Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti