Aģentūrai BNS Krustiņš teica, ka uzņēmuma "Lauku Avīze" valde viņam pavēstījusi, ka viņa pakalpojumi vairs nav vajadzīgi.
Krustiņš: Tas ir spiediens uz avīzi, nevis mani personīgi
"Šobrīd "Latvijas Avīzē" vairs nestrādāju," sacīja Krustiņš.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo politisko spiedienu, Krustiņš pauda, ka izdarījis šādu pieņēmumu, saņemot paziņojumu par sevis atbrīvošanu no darba: "Es to nesaistu ar vēršanos pret sevi, bet gan avīzi kopumā. Uz avīzes pirmās lappuses rakstīts, ka tas ir nacionāli konservatīvs laikraksts. Tas nozīmē, ka redakcionālā darbība nav vērsta par labu "Vienotībai", Nacionālajai apvienībai vai kādai citai no pašreiz Saeimā pārstāvētajām partijām. Acīmredzot tas kādam traucē."
Savukārt, komentējot atbrīvošanu no darba, viņš pauda: "Man valde vienkārši paziņoja, ka mani pakalpojumi uzņēmumā vairs nav vajadzīgi. Es to saistu ar kursa maiņu avīzes darbā, un tas varētu būt saistīts gan ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan daudz ko citu" sacīja Krustiņš.
Krustiņš ir "Latvijas Avīzes" dibinātājs un šajā laikrakstā nostrādājis 28 gadus.
Berķis: Nekad neesmu iejaucies redakcijas darbā
Uzņēmuma "Ventbunkers", kam pieder LA, padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis Latvijas Radio programmai "Pēcpusdiena" skaidroja, ka izmaiņas rosinātas, jo LA nav tikai laikraksts, bet arī portāls un žurnāli, kur arī nepieciešama attīstība. Sarunā ar "Pēcpusdienu" Berķis vairākkārt uzsvēra, ka negrasās un nekad nav iepriekš ietekmējis LA redakcionālo politiku. "Laikraksts un akciju sabiedrība netaisīs mainīt kursu. Laikraksts paliks nacionāli konservatīvs," pauda Berķis.
Viņš par "pilnīgām muļķībām" un "baumām" sauca runas, ka tagad tiks atlaista LA galvenā redaktore un sāksies cenzūra. Berķis arī noliedza, ka Krustiņš no darba atlaists viņa nostājas Valsts prezidenta vēlēšanās dēļ. "LA nekad nav bijusi no manas vai padomes vadības ietekmēti. Es pat neesmu ticies ar žurnālistiem, lai distancētos no redakcionālas politikas," pauda Berķis.
Viņa viedokli gan apšaubīja LA galvenā redaktore Linda Rasa. Viņa apliecināja, ka Berķis nekad nav devis norādes, kā jāstrādā. Taču, ja patiešām ir vajadzīga attīstība internera portālā, tad tas neizslēdz Krustiņa palikšanu amatā, jo darbā var pieņemt kādu cilvēku, kurš strādās tieši ar interneta medijiem.
Savukārt politologs Ojārs Skudra uzsvēra, ka Krustiņš bija atslēgas figūra LA un ka Krustiņš simpatizēja vienam no Valsts prezidenta kandidātiem Egilam Levitam. Viņaprāt, no redakcijas īstermiņā tiks sagaidīta neitralitāte Valsts prezidenta vēlēšanu jautājumā.
Izvairīgi par pazīšanos ar Berķi trešdien žurnālistiem izteikusies Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"). Izskanējis, ka runa varētu būt par «Vienotības» līderi Solvitu Āboltiņu, kas ar Berķi ir seni draugi. Berķis to nenoliedz, taču par abu draudzību un tās ietekmi uz laikrakstu runāt nevēlas.
Laikraksta īpašnieku dusmas, iespējams, izraisīja komentārs par prezidenta vēlēšanām
«Vienotība» Valsts prezidenta vēlēšanās oficiāli atbalsta «zaļzemnieku» Raimondu Vējoni. Savukārt «Latvijas Avīzē» nule bijusi plaša intervija ar Nacionālās apvienības virzīto Egilu Levitu. Tieši Nacionālās apvienības pārstāve Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas iepriekš strādājusi «Latvijas Avīzē», bez īpašas tincināšanas trešdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka «Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā aptumšojis sen nepieredzēts apdraudējums vārda brīvības un žurnālistikas pamatprincipiem». Ar faktiem Mūrniece gan nav dalījusies.
Krustiņa raksts, kurš sacēlis tik lielu troksni, publicēts Latvijas Avīzes 19. maija numurā komentāru un viedokļu sadaļā. Slejas virsraksts ir - "Spilgtos norok". Tas ir autora viedoklis par prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu. Pārstāstot īsumā - pēc Krustiņa domām, politiķiem nav izdevīgi spilgti kandidāti, un tieši tāpēc kā alternatīva uz prezidenta krēslu Egilam Levitam izvirzīts Raimonds Vējonis. "Šis komentārs parādījās no rīta un pēc pāris stundām parādījās vēlēšanās pateikt, ka mani pakalpojumi nav vajadzīgi. Tie ir savstarpēji saistīti notikumi," stāsta Krustiņš.
Par nodomu viņu atlaist Krustiņam esot pavēstījis laikraksta izdevēja - akciju sabiedrības "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis. Taču, iespējams,uz šādu rīcību rosinājis izdevniecības padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Olafs Berķis. Krustiņš gan pieļauj, ka sākotnējā iniciatīva meklējama vēl tālāk.
"Ir personas, kritiķi, vai saucāt, kā nu viņus gribat, kuri sāk nervozēt šos uzraugus (..) Viņiem varbūt nepatīk Levita kunga kandidatūra, jo ir ieplānota cita (..)," pieļauj Krustiņš. Viņš pieļauj, ka ietekme uz lēmumu atbrīvot Krustiņu ir bijusi "Vienotības" līderei Solvitai Āboltiņai. Viņa LTV "Panorāma" gan saka, ka nav zinājusi, ka Berķim ir saistība ar "Latvijas Avīzi".
Savukārt Kļavinskis sacīja, ka jautājums par Krustiņa atlaišanu esot skatāms vienīgi kontekstā ar redakcijas padomes sastāva izmaiņām, par kurām turklāt lēmums tikšot pieņemts tikai piektdien padomes sēde. "Man noteikti nav bijuši ne politiķu zvani, ne sarunas. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi," saka Kļavinskis, paužot, ka to apliecina laikrakstra saturs, kurā redzams, ka ārējās ietekmes nav.
Žurnālistu asociācija satraukta
Satraukumu par politisko spiedienu uz Krustiņu paziņojumā medijiem trešdien pauda Latvijas Žurnālistu asociācija. Asociācija arī norāda, ka tas noticis saistībā ar laikraksta publikācijām par drīz gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.
LŽA uzskata, ka šis esot kārtējais piemērs tam, kā Latvijā daži mediju īpašnieki uztver medijus un žurnālistus - tikai kā savas politikas ruporus un reklamētājus.
„Nav pieņemams, ka mediju īpašnieki ierobežo redakcionālo neatkarību, kas ir nostiprināta arī likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Tāpat nav pieņemams, ka īpašnieki medijus izmanto no sabiedrības acīm slēptā cīņā par ietekmi politikā vai kādu ekonomisku interešu sasniegšanai,” norādīts asociācijas paziņojumā.
LŽA aicina laikraksta “Latvijas Avīze” redakcijas vadību neklusēt un informēt sabiedrību, kādā veidā izpaužas īpašnieku spiediens uz redakcionālo politiku.
Jau ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) aģentūru BNS informēja, ka Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā ir aptumšojis sen nepieredzēts apdraudējums vārda brīvības un žurnālistikas pamatprincipiem.
Viņa apgalvo, ka spiediens tiek vērsts pret "Latvijas Avīzes" izveidotāju Voldemāru Krustiņu. Izskanējis, ka tas ir noticis saistībā ar laikraksta publikācijām sakarā ar drīzumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. "To apstiprina arī mana rīcībā esošā informācija," piebilst Mūrniece.
Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas 3.jūnijā.
