"Latvji, brauciet jūriņā" – tā savulaik aicināja Krišjānis Valdemārs, Ainažu jūrskolas dibinātājs, jo ticēja – caur jūrniecību latvieši var tikt pie turības.
"Valdemārs domāja tālāk, viņš domāja globālāk, kā attīstīties, kā tikt pie turības. Un, kad cilvēks tiks pie turības, viņam būs nauda, un tad viņš arī varēs iegūt izglītību. Un izglītība Valdemāra acīs ļoti lielu nozīmi spēlēja," stāsta Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane.
Lai gan šodien latviešu jūrnieki lielākoties brauc zem svešu valstu karogiem, tomēr jūrniecības tradīcijas turpinās, un pasaulē latviešu jūrniekus vērtē kā zinošus un augstas klases speciālistus.
“Latvija vienmēr ir bijusi jūras valsts pēc savām jūras robežām, bet kā jūras lielvalsts ir pēc jūrniekiem, jo iedomājieties - no visiem iedzīvotājiem 1% ir jūrnieki – profesionāli, braucoši jūrā. Tas ir ļoti liels skaitlis," teica Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Antons Vjaters.
"Latvijā daudzi nezina, ka mēs esam jūrniekiem visbagātākā valsts. Kādā ziņā? Ne vienkārši mums vislielākais [skaits], bet mums ir 13 000 jūrnieku, tas ir ļoti daudz, bet mums uz katriem 150 cilvēkiem Latvijā – maziem, lieliem, veciem, jauniem – ir viens jūrnieks," piebilst Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns.
Tieši jaunie jūrniecības entuziasti ir tie, kas turpina attīstīt šo nozari un liecina – par latviešu jūrniekiem pasaulē dzirdēs vēl ilgi. Latvijas Jūras akadēmijā mācās kupls skaits audzēkņu, kuri apgūst gan teorētiskās zināšanas, gan arī dodas jūrā.
“Ilgākais laiks man ir bijuši seši mēneši un desmit dienas. Ļoti grūti, uznāk kādas divas trīs depresijas, bet var iztikt... Jābūt ir disciplinētam un jāapgūst jaunas lietas visu laiku, jo tur visu laiku ir jāmācās. Visu laiku kaut kas jauns notiek," atzīst Latvijas Jūras akadēmijas students Roberts Grīnbergs.
Krišjāņa Valdemāra 190.dzimšanas dienā, 2. decembrī, atceras brīdis būs arī Rīgas Lielajos kapos viņa atdusas vietā.
