Noskaņojums mediju vidē un sabiedrībā radikalizējas. Tas kļuvis histērisks, it īpaši, ja skar ziņas par Ukrainu, uzskata portāla "Delfi" krievu redakcijas vadītājs. Redakcija noalgojusi vēl vienu redaktoru, kurš visu dienu to vien dara kā dzēš naidīgus un melīgus komentārus, jo tie neatbilst portāla lietošanas noteikumiem.
"Ir lietotāji, kas mēģina to darīt visu laiku - maina IP adreses, izmanto iespējas visādas, lai to darītu. Viņiem ir kaut kāda augsta motivācija to darīt vai nu, iespējams, maksā, vai vienkārši jūt, ka tas ir jādara. Tas ir viņu karš. Abas puses, latvieši un krievi, emocionāli uztver. Un visi jūt, ka tas ir ļoti bīstamā virzienā," stāsta "Rus.delfi.lv" galvenais redaktors Anatolijs Golubovs.
Lai neitralizētu Krievijas propagandu un negatīvo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju prātiem, jāstiprina nacionālā informācijas telpa. NEPLP piedāvā izveidot jaunu Latvijas Televīzijas kanālu krievu valodā. Raidījumi taptu sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajiem medijiem, radio "Brīvība", Krievijas opozīcijas kanāliem.
"Jaunā paaudze sēž internetā. Tāpēc ir "Lsm.lv". Bet tā auditorija, kas bez alternatīvas skatās Krievijas kanālus, tā jau nesēž internetā. Tā pārslēdz ar kloķīti. Ja to auditoriju grib sasniegt, ir vajadzīgs kanāls, lokālais saturs, izklaide, kas palīdz identificēties, ka mēs neesam kaut kādi Krievijas krievi, bet Latvijas krievi," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Mediju eksperte Sandra Veinberga gan nedomā, ka, palielinot programmu skaitu krievu valodā, varēs pievilināt krievvalodīgos skatītājus. Viņus apmierina Krievijas televīziju raidījumi. Latvijai nav tik daudz naudas kā Krievijas valdībai, lai izvērstu tikpat lielu propagandu pret Krievijas ziņām. Tāpēc Latvijai jāmeklē oriģinālāks un nebijis risinājums.
"Es atceros pēdējos Padomju Savienības gadus, kad krievu kanāli un Latvijas krievu avīzes bija vadošie Padomju Savienībā. Mums jāiet pretī mūsu krievu kolēģiem un jāmēģina veidot integrētu programmu kopā ar krievu kolēģiem, kas satur materiālu, ko krievu skatītājs patiešām gribētu redzet. Mums krievu žurnālisti nav apvienoti vienotā organizācijā. Integrēties vispirms savā starpā un tad domāt par skatītāju," pauž Sandra Veinberga.
Iecerēts veidot arī sabiedrisko mediju reģionālo studiju Latgalē. Tam nepieciešams 87 000 eiro. NEPLP aicinās rast finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdz šim atbalsts valdībā un Saeimā nav bijis.
"Ir pēdējais brīdis. Tiem, kas dod naudu Latvijas Televīzijai, ir jāsaprot, ka ir jānomaina akcenti. Opera un teātris ir svarīgi jautājumi, bet šobrīd ir jādod priorotāte Latvijas nacionālajai televīzijai. Tas ir kritiski svarīgi visai valstij," uzsver Sandra Veinberga.
Vājais posms ir arī kabeļtelevīzijas. Tās pērk gatavas programmu paketes, nereti izvēloties lētākās. Taču, kā saka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Juris Kārkliņš, par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Mediji nav tikai bizness, tiem ir arī sociālā funkcija.
"Ja kāds piedāvā informāciju vai televīzijas kanālu par velti, kuru izveide maksā miljonus, tas nozīmē, ka tā informācija ir subsidēta un, iespējams, ka tur ir pievienotas kādas stīgas. Viņiem ir jāsaprotat, ka iepērkot nodara sabiedrībai ļaunumu," norāda Jānis Kārkliņš.
Lai ierobežotu Krievijas propagandu kabeļtelevīzijās, Saeimā iesniegts likumprojekts, kur uzlikts par pienākumu iekļaut noteiktu daudzumu Eiropas Savienības valstīs veidotus raidījumus.
