“Latvijas Gaisa satiksmes” vadības centra tornī Rīgas lidlaukā uztraukums nav jūtams. Dienā tur paceļas un nolaižas simts lidmašīnas, cauri Latvijas gaisa telpai izlido vairāk nekā 700. Kopš izdevies Krievijas plānoto šaušanas reģionu pārcelt no triju maršrutu krustcelēm, arī lidojumu plāni īpaši nav mainīti. Un neviena aviokompānija savus reisus nav atcēlusi.
“Ir kontaktējuši vairāki pasažieri, kas ir norūpējušies par to, vai tas neradīs kavējumus. Tāpēc es cenšos pasniegt, ka pasažieriem nevajadzētu to pat just,” stāsta Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Cik pasažieru atteikušies lidot šajās dienās, ziņu nav. Taču aviokompānijas savus zaudējumus aprēķinās pēc dažām dienām, kad būs zināms, cik degvielas iztērēts, aplidojot bīstamo reģionu.
“Vajadzētu visu šo daļu aplidot, tad tie zaudējumi varētu būt krietni lielāki. Bet riska elementi no gaisa satiksmes vadības viedokļa vienalga paliek,” norāda valsts AS “Latvijas Gaisa satiksme” valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.
“Latvijas Gaisa satiksmes” vadītājs rāda, ka pārceltais šaušanas reģions vairs nav maršrutu krustcelēs, kuras dienā pārlidoja simtiem lidmašīnu. Taču, tā kā pārvietotajā šaušanas zonā parasti ir brīvo maršrutu sistēma, lidmašīnas varēja to šķērsot.
“Ja satiksmes plūsma to ļauj, aviosabiedrības drīkst lidot pa taisno, nepieturoties publiskajām trasēm, kad dod lielu ekonomiju. Mēs nevaram pateikt, cik lielā mērā un kuru aviokompāniju tas traucēs un ietekmēs,” stāsta Gorodcovs.
Dabā šaušanas mācību teritorija nav liela. Krievijas kara kuģi ir jūrā 62 kilometrus no Liepājas. Lidmašīna šo teritoriju var pārlidot trīs minūtēs. Šodien gan neviens gaisa kuģis no apstiprinātajiem maršrutiem nenovirzās.
Gorodcovs skaidro, ka raķetēm ir noteikta trajektorija. Savukārt lidmašīnas nenovirzās no maršruta, un pašlaik nekādu ekscesu nav.
Mācības turpināsies vēl divas dienas, un Civilās aviācijas uzraugi atzīst, ka tās paies saspringtā režīmā.
Zviedrija izplata brīdinājumu transportam Baltijas jūrā
Notiekošajam Baltijas jūrā uzmanību pievērsusi arī Zviedrija. Kā ziņo izdevums „The Washington Post”, Zviedrijas varas iestādes ir izsūtījuši brīdinājumu civilajam jūras un gaisa transportam.
Zviedrijas Jūras administrācijas pārstāve norādījusi, ka Krievijas mācības notiks trīs dažādos Baltijas jūras dienvidu un dienvidaustrumu reģionos un ka uz laiku šīs vietas kuģošanai būs bīstamas. Tās pasludinātas par D- zonu, kas šobrīd civilajai darbībai ir liegta.
Mācības notiekot īpaši tuvu Zviedrijas pilsētai Karlskrūnai, kur arī atrodas nozīmīga Zviedrijas flotes bāze.
Par mācībām informēs sabiedrotos
Tikmēr Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš par secinājumiem pēc Krievijas rīkotās raķešu pārbaudes informēs sabiedrotos: “Visa informācija, kas ir mūsu rīcībā, tiks nodota mūsu sabiedrotajiem. Kaut man liekas, ka par šīm mācībām Krievija nav slēpusi savas vēlmes. Visi jau zina ļoti daudz ko.”
Intervijā LTV viņš norādīja, ka pagaidām vēl pāragri spriest par mācību raksturu, bet arī mudina nepārspīlēt to nozīmi. “Skaidrs, ka šīs mācības kopumā zināmā mērā iederas, ja tā drīkst teikt, tajā kontekstā, kādas ir izveidojušās attiecības starp NATO un Krieviju. (..) Sen nekas tāds nav noticis. Tur varbūt tā unikalitāte. Citādi es negribētu pārspīlēt šo mācību lomu un nozīmi,” sacīja Bērziņš.
KONTEKSTS:
Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4. līdz 6.aprīlim, no plkst.6.00 līdz 18.00 gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievija ir aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru no Latvijas krasta līnijas. Lidmašīnām būs jālido apkārt slēgtajam rajonam.
Šīs ir jau otrās ievērojamās Krievijas mācības tuvu Latvijai un Baltijas teritorijai salīdzinoši īsā laikā. Vēl pērn septembrī Krievija sarīkoja iespaidīgus treniņus ar nosaukumu „Zapad 2017”, kas bija lielākās militārās mācības Eiropā kopš Aukstā kara beigām. Tās ilga nedēļu un tajās piedalījās daudzi tūkstoši karavīru no Krievijas un Baltkrievijas. Arī toreiz Krievija kavējās sniegt informāciju par iesaistīto spēku un ieroču daudzumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš ir paudis bažas, ka informācijas nepietiekamība var novest pie nevēlamiem incidentiem.
