Viņš pauda, ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc aizgājis no politikas. Tiesa, daudzas partijas viņu savās rindās esot vēlējušās redzēt, taču viņš atteicis, jo nav pieņemami šo partiju uzskati vai būtība.
"Pārmērīgs naudas faktors, kas ir bīstams Latvijas politikā. (..) Ja nebūtu naudas faktora, tad mūsu ceļš būtu bijis daudz gludāks, nekā tāds, kādu esam gājuši pēdējos 20 gados. Tad nebūtu tāda politiķa kā Ainars Šlesers (..)," sacīja Krasts.
Viņš pieļāva, ka Ainars Šlesers un Andris Šķēle kā ietekmīgi politiķi, iespējams, vispār nebūtu bijuši, ja nebūtu naudas un varas ietekmes.
Viņš pauda, ka partijām nauda vispār nav vajadzīga, jo tā nepadara politiku un partijas kvalitatīvāku. "Partijām vispār nauda nav vajadzīga," viņš teica. Piemēram, kongresu rīkošanai naudu var savākt biedru naudās, savukārt avīžu un reklāmu veidošana nav vajadzīga. "Nauda nav tas, kas palīdz cilvēkiem uzzināt vairāk par politisko spēku un cilvēkiem, kas ir tajā," skaidroja Krasts. Savus uzskatus politiķi varētu paust sabiedriskās diskusijās medijos un citviet.
Skandināvijas valstu piemērs rāda, ka naudas ietekmes mazināšana tieši palīdz politikai kļūt kvalitatīvākai, sacīja Krasts.
Krasts bija Latvijas premjers no TB/LNNK rindām laikā no 1997.gada augusta līdz 1998.gada novembrim. Patlaban Krasts vairs nav politikā un, kā pats atzīst, ir nodevies privātajam - konsultāciju - biznesam.
