Turklāt visi politiskie spēki, kas pie mandātiem tika šajās vēlēšanās, to spētu izdarīt arī konkurējot apvienotā novada ietvaros.
Lūk, ka iedzīvotāji nobalsoja iepriekš Krāslavas un Ciblas novados, kopā ievēlot 30 deputātus un kā šie paši vēlēšanu rezultāti izskatītos pēc reformas, apvienotajā Krāslavas novadā, kur būtu jāievēl 15 deputāti.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Ieguvēji:
ZZS – iegūtu vairākumu (8 no 15 vietām) jaunajā, apvienotajā Krāslavas novadā
Zaudētāji:
Latgales partija – zaudē lielāko pārstāvniecību Dagdā, bet jaunajā, apvienotajā Krāslavas novadā iegūst tikai 2 vietas no 15.
Tiesa, jāpatur prātā – daudz ko noteiks tas, vai līdz reģionālās reformas apstiprināšanai tiks veiktas izmaiņas tajā, kā ievēlam vietvaru pārstāvjus.
Ja vērtē, cik liela ietekme pēc novadu apvienošanas būs katras pašvaldības vēlētājiem, tad jaunajā Krāslavā uz katru Dagdā nodoto balsi būs aptuveni divas balsis no šā brīža Krāslavas pašvaldības.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
