Kopš Saeimas vēlēšanām visvairāk ziedots «Attīstībai/Par!», visgrūtāk gājis «KPV LV»

Salīdzinot ar posmu pirms Saeimas vēlēšanām, šobrīd, gatavojoties 25. maijā gaidāmajām EP  vēlēšanām, politisko partiju kases pildās lēnāk. Mainījušās ir arī ziedotāju politiskās simpātijas. Pēdējo piecu mēnešu laikā finanšu piesaistes līderis ir apvienība "Attīstībai/Par!", lielākoties pateicoties tās sastāvā esošās partijas "Latvijas attīstībai" ziedojumiem. Šim politiskajam spēkam izdevās piesaistīt 122 000 eiro, daži ziedojumi pārsniedz 20 000 eiro.

 

"Tie, kuri balso ar saviem līdzekļiem, balso par mums. Labi, ka Latvijā ir cilvēki, kuri saprot, ka vēlēšanām ir nozīme un arī vēlēšanu iznākumam ir nozīme. Tas nozīmē, ka mūsu politiskā organizācija ir guvusi zināmu atbalstu pie tiem, kuriem ir šīs finanses, kuri uzskata, ka nu mēs esam tā politiskā organizācija, kura nodrošinās ilgtspēju. Es tā to varētu tulkot," komentēja Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars no "Attīstībai /Par!".

 

Ļoti līdzīgs guvums – 118 000 eiro – ir sociāldemokrātiskajai partijai "Saskaņa". Šeit gan lielu lomu spēlē partijas disciplīna. Proti, februārī ziedotāju sarakstā ir 18 no 22 "Saskaņas" deputātiem Saeimā. Visbiežāk ziedojuma summa ir 1000 eiro.

Frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs stāstīja par attiecīgu partijas valdes lēmumu: "Ja mēs griežamies pie dažādiem atbalstītājiem, tad Saeimas deputātiem un citiem politiskajiem darbiniekiem, kā, teiksim, deputāti kādās domēs, viņiem nevajadzētu būt malā un demonstrēt savu solidaritāti.”

Trešajā vietā ir "zaļzemnieki", tiem seko "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība (NA). Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) bija izveidojušies parādi dažu tūkstošu eiro apmērā, ko nu partija ir nomaksājusi.

Kopš Saeimas vēlēšanām JKP ziedoja 21 000 eiro.

"Vidējais ziedojums mums ir aptuveni no 20 līdz 30, 50 eiro. Bet tādu ziedojumu ir gana daudz. Protams, ka mēs nevaram sacensties ar partijām, aiz kurām stāv lieli naudas maisi un kuri bez problēmām iegūst naudu reklāmām. Bet mūsu spēks ir cilvēkos, mēs esam gana radoši un enerģiski. To mēs esam parādījuši gan Rīgas domes vēlēšanās, gan arī Saeimas vēlēšanās. Mums nebija tie neskaitāmie simti tūkstoši, kurus mēs varējām tērēt," teica JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

No Saeimā pārstāvētajām partijām visgrūtāk finanšu ziņā pēdējo piecu mēnešu laikā ir gājis partijai "KPV LV". Tā saņēmusi aptuveni 5000 eiro. Partijas pārstāvis Aldis Blumbergs minēja, ka partijas maku stiprina arī valsts finansējums.

Jautāts, kā "KPV LV" gatavosies EP priekšvēlēšanu laikam, Blumbergs teica: "Nu, droši vien uz iespējamiem līdzekļiem. Es domāju, ka kandidāti paši savus [līdzekļus tērēs]. Tāda liela rāviena man personīgi nav piedalīties, jo es esmu tikai nesen Saeimā ticis."

Arī šajās vēlēšanās sagaidāms, ka EP deputātu kandidāti plaši reklamēsies sociālajos tīklos. Šis resurss ir vislētākais. Taču arī to jau uzrauga KNAB, uzsver Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma:

"Mums turpinās šī veiksmīgā sadarbība ar "Facebook" pārstāvjiem un "Google" pārstāvjiem, kuri sniedz mums informāciju uz mūsu pieprasījumiem par kaut kādām nepieciešamām detaļām par to, cik katrs konkrētais lietotājs ir iztērējis līdzekļus par reklāmas izvietošanu priekšvēlēšanu perioda laikā."

Birojs aicina iedzīvotājus arī šoreiz ziņot par aizdomīgiem reklāmas gadījumiem, zvanot uz KNAB bezmaksas tālruni vai lietojot mobilo lietotni "Ziņo KNAB". Sociālajos tīklos lūdz ziņot tikai par apmaksāto reklāmu, fiksējot ekrānuzņēmuma uzņemšanas dienu un laiku.

Raituma stāstīja, ka šobrīd birojs ir uzsācis pārbaudi par trim gadījumiem, taču, par kādām partijām, pagaidām neatklāj.  "Mēs esam saņēmuši informāciju par to, ka, iespējams, tiek izmantoti administratīvie resursi aģitācijas mērķiem. Mēs esam uzsākuši pārbaudi.

Protams, tā kopējā tendence, kad partijas arī aktīvi izmanto iespēju braukt un aģitēt ārpus Latvijas robežām. Mēs no savas puses arī atgādinām, kad visas tās izmaksas, kas saistītas ar šādiem braucieniem, partijai ir jādeklarē savlaicīgi un jāatspoguļo savās atskaitēs, kas attiecas uz šo aģitācijas periodu.”

Šogad atļautais partiju priekšvēlēšanu izdevumu apmērs ir 430 221,36 eiro, ar politiskajām partijām nesaistīta persona drīkst tērēt 6450 eiro, savukārt Eiropas politiskā partija – 43 022,14 eiro.