Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vairākās valstīs aptur «AstraZeneca» vakcīnas izmantošanu

Panorāma

Panorāma

Skulte gaida atgriešanos Limbažos

Ko Skultes pagasta iedzīvotāji domā par mainīgajiem lēmumiem saistībā ar novadu reformu?

Pēc aizvadītās nedēļas Satversmes tiesas (ST) sprieduma administratīvi teritoriālās reformas lietā, kurā tiesa atzina Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam par neatbilstošu Satversmei, Saeimas komisija otrdien lems par Skultes pagasta pievienošanu atpakaļ Limbažu novadam. Kāds ir Skultes iedzīvotāju viedoklis par pagasta “pārvietošanas” lēmuma izmaiņām?

Spēcīgākais arguments par labu Skultes pievienošanai Saulkrastiem bija ģeogrāfiskā loģika. Proti – Skulte atrodas pie pašas robežas ar Saulkrastiem un Zvejniekciemu, bet līdz Limbažiem – aptuveni 40 kilometri. 

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja: “Šobrīd mēs atrodamies Zvejniekciemā uz robežas ar Skultes pagastu. Šīm sešām mājām, kas Saulkrastu novada pusē, ceļš līdz pašvaldībai ir 6 kilometri. Šīm mājām, kas Skultes pusē, jāmēro ceļš uz Limbažiem, kas ir apmēram 45 kilometri.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sākotnējais reformas variants paredzēja, ka Skultes pagasts paliek Limbažu novadā. Taču Saeimas deputāti, skatot šo karti, pārcēla Skulti uz Saulkrastu novadu. Pagājušonedēļ ST nolēma, ka Skultei tomēr jāpaliek Limbažos. Visā šajā procesā ne ministrija, ne Saeima, ne tiesa nejautāja – ko par to domā paši skultieši?

Skultes pagastā pie pašas robežas ar Saulkrastiem omulīgā namiņā dzīvo arī Latvijas skatuves leģenda Velta Skurstene. 

“Nu – Saulkrasti mums ir tuvāk. Attālumā ziņā daudz tuvāk. Doktorāts mums ir mūsu doktorāts, bet mēs izmantojam arī Saulkrastu slimnīcu ļoti bieži,” sacīja Skurstene.

“Man šķiet, ka vērtīgāk un labāk Skultes iedzīvotājiem būtu pie Saulkrastiem. (..) Es nejūtu un nekad šitos daudzos gadus neesmu jutis pagasta darbinieku un ierēdņu interesi par to, kā uzlabot sadzīves apstākļus,” izteicās Skultes iedzīvotājs Visvaldis Lācis. 

Tomēr vairums Latvijas Televīzijas satikto skultiešu ir apmierināti ar dzīvi Limbažu novadā un gandarīti, ka tiesas spriedums ļauj viņiem tajā palikt. 

“Labāk jau laikam, lai paliek ar Limbažiem. Viss jau ir zināms. Nav nekas jauns jādomā. It īpaši šinī krīzes situācijā,” pauda pagasta iemītnieks Raivis.

Vairākiem Skultes pagasta iedzīvotājiem bijušas lielas bažas, ka pievienošana Saulkrastu novadam nozīmētu zemes nodokļa celšanos. 

“Es domāju – ja pievienos Saulkrastiem, tad būs tādi momentā nodokļi... (..) Es domāju – te būs tādi nodokļi, ka “pff”,” bažas pauda skultietis Harijs.

Savukārt uzņēmējs Ivars Keviešens norādīja: “Es uzskatu, ka diezgan muļķīgi viss tas notika. Labi, ka ir ST lēmums tāds, kāds viņš ir. Dalīt nost no spēcīga novada, kurš strādā labi... Visus paveiktos darbus varu vērtēt tikai pozitīvi.”

Dažiem patīk Limbaži, dažiem Saulkrasti, bet vismaz vienā jautājumā visi skultieši bija vienprātīgi. Viņi būtu vēlējušies, lai pirms pagasta “pārvietošanas” starp novadiem kāds būtu pajautājis arī iedzīvotāju viedokli. 

KONTEKSTS:

12. martā Satversmes tiesas pasludinātais spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu atzīst, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt