KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja, ka pašlaik likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ir noteikti vispārējie ierobežojumi savienot amatus, kā arī īpaši ierobežojumi amatpersonu grupām. Taču likums vairākkārt grozīts un tajā nu ir zināms haoss.
Jurča skaidroja, ka KNAB piedāvā darba grupā diskutēt par nepieciešamību likumu pārskatīt, lai to padarītu vienkāršu un saprotamu.
Jurča skatījās, ka KNAB piedāvātu pārstrukturēt ierobežojumus pa varas atzariem – ierobežojumi likumdevējvaras, izpildvaras, tiesu varas amatpersonām, izdalot atsevišķi pašvaldību un kapitālsabiedrību amatpersonām. Augstākam amatpersonām arī būtu paredzēti stingrāki ierobežojumi.
Tajā pašā laikā KNAB piedāvātu liberalizēt atsevišķos ierobežojumus, pārejot uz atļauju principu, - nevis uzskaitīt konkrētus amatus, ar kuriem var savienot savu darbību, bet nosakot, ka amatu savienošanai jāsaņem iestādes vadītāja vai augstākas amatpersonas rakstisku atļauju.
Tas nozīmētu, ka iestādes vadītājs vai augstāka amatpersona arī izvērtē, vai šī amatu savienošana nerada interešu konfliktu, netraucē tiešo pienākumu pildīšanai un nav pretrunā ar nozares ētikas normām.
Jurča skaidroja, ka KNAB piedāvā arī pārskatīt administratīvo atbildību un par maznozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, atļaujas nesaņemšanu savlaicīgi, paredzēt tikai disciplināratbildību.
KNAB pārstāve atzina, ka šī iecere palielinās iestāžu vadītāju atbildību, taču birojs būtu gatavs nākt talkā un apmācīt iestāžu pārstāvjus par interešu konflikta jautājumiem.
Labas pārvaldības eksperte Inese Voika raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka KNAB ideja ir apsveicama, jo ir jāmazina birokrātiskais slogs un jāspēj nosegt pēc iespējas vairāk situāciju, kas nav ierakstītas likumā.