Viņa sacīja, ka situācija mediju vidē pašlaik ir saspringta, finansējums sabiedriskajiem medijiem ir par 10 miljoniem eiro mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, par attīstību, darbību digitālajā jomā un esošā satura apjoma saglabāšanu nevar runāt bez papildu finansējuma.
Salīdzinoši kritiska situācija ir arī komerciālajos medijos, jo ierobežojumu kredītu reklamēšanai noveda pie būtiska krituma reklāmas ieņēmumos.
Tāpēc informatīvās telpas drošībai jāparedz adekvāts finansējums, sacīja Grišāne.
Viņa atzina, ka informatīvā telpa ir trausla, “mēs redzam situāciju, ja nav biznesa, bizness gatavs pārdoties”, un bīstamība ir tajā, kam tas ir gatavs pārdoties.
Grišāne arī stāstīja, ka būs jāmeklē risinājums preses piegāžu nodrošināšanai. Pašreizējā sistēma, kas paredz Latvijas Pastam kompensācijas par preses piegādi, ir spēkā līdz nākamajam gadam, un skaidrs, ka šī sistēma būtu jāpagarina vel vismaz uz gadu. Bet Kultūras ministrija arī piesardzīgi skatās uz sistēmas maiņu no 2021.gada, jo pastāv risks, ka lielajās pilsētās var parādīties spēlētāji, kas gatavi nodrošināt preses piegādes, bet lauku reģionos tādu nebūtu, un tas Latvijas Pastam kļūtu vēl dārgāk.
Ministrija skatās arī uz citām iespējam, kā atbalstīt drukāto presi, piemēram, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Krīzes laikā PVN presei tika palielināts no 5% līdz 12%, un tāds tas ir arī pašlaik.
