Izdevumu veidojusi 17 Latvijā zināmu ekspertu grupa, kuri izvērtējuši gan Eiropas Savienības (ES) ģeopolitiku Ukrainas kara apstākļos, gan dzīvi kodoldraudu ēnā, gan ASV un Ķīnas lomu, gan citus procesus.
Pētnieki secinājuši, ka aizvadītais gads gan starptautiskajā politikā, gan Latvijas ārējās un drošības politikā ir atstājis dziļas pēdas. Tas ir iezīmējis līdz šim pastāvošās pasaules kārtības satricinājumu.
Arī šogad Latvijas ārpolitiku gaida dažādi izaicnājumi, bet vissvarīgākais uzdevums būs gan gādāt par pašu drošību, gan palīdzēt Ukrainai.
"Izdarīt visu, lai Ukraina šajā karā uzvarētu, lai Krievija tiktu novājināta un tādā vai citādā veidā atgrieztos starptautisko tiesību un starptautisko organizāciju satvarā, lai mēs varētu nostiprināt gan Eiropas Savienību, gan NATO, lai mēs varētu mācīties no kļūdām un ar savu pienesumu piedalīties starptautiskās kārtības un organizācijas reformā. Bet tagad mums visiem neatslābt, darboties ar stratēģisku izturību un darboties tālāk," sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
"Mums ir uzmanīgi jāseko līdzi tam, kāda ir Ukrainas spēja turēties pretī Krievijas iebrukumam. Cik ļoti ir mūsu spēja atbalstīt un palīdzēt, noturēties un darīt visu, lai atbalstītu Rietumu puslodes savstarpējās attiecības, ES un NATO vienotību
– tie ir fundamentāli jautājumi, kuros Latvijai kā mazajai valstij ir absolūtu racionāla un pragmatiska interese," norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Nākamnedēļ Rinkēvičs uzrunās Saeimu, kam sekos gadskārtējās ārpolitikas debates par paveikto un gaidāmo Latvijas ārlietās.
