„Es kā uzņēmējs viņiem pat lūgtu samazināt PVN, un budžetā būs vairāk ieņēmumu, un arī algas būs lielākas,” sacīja Ķirsons. Ja PVN pārtikai tiktu samazināts līdz 7%, viņš sava uzņēmuma darbiniekiem darba algu varētu palielināt par 840 eiro.
Uzņēmējs ir pārliecināts, ka, samazinot PVN, palielinātos nodokļu maksātāju skaits, jo cilvēki nemaksā nodokļus ne jau tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nevar.
Tam gan nepiekrita nodokļu konsultante Gunta Kauliņa, norādot, ka ir liela grupa tādu uzņēmēju, kas nemaksā principa pēc. Diemžēl latviešu mentalitāte un attieksme pret nodokļu nemaksāšanu ir pozitīva, proti, ja māki apiet likumus un nemaksāt nodokļus, „tu esi spicais”.
Pēc Kauliņas domām, PVN nebūtu tas nodoklis, kas varētu būtiski ietekmēt nevienlīdzību, jo arī turīgajiem iedzīvotājiem samazināsies izdevumi pārtikai.
Viņasprāt, ja vispār apsver PVN samazināšanu, tad jārunā par pirmās nepieciešamības precēm, nevis PVN jāsamazina visām produktu grupām.
Viņa arī apšaubīja Finanšu ministrijas aprēķinus par zaudējumu valsts budžetā.
Savukārt „Latvijas balzama” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzina, ka, „izsviežot piedāvājumu par PVN samazinājumu, var sataisīt ziepes, ja nav skaidri noteikumi par to, kas ir veselīga pārtika.
Eksperti uzskata, ka labāk būtu paaugstināt neapliekamo minimumu, kas varētu atvieglot nodokļu slogu tieši zemo algu saņēmējiem.
Vērtējot citus partiju piedāvājumus nodokļu jomā, eksperti atzina, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana Latvijā ir maz ticama, jo algas ir pārāk zemas. Tāpat kļūda būtu mikrouzņēmuma nodokļa likmes celšana.
Savukārt priekšlikumu veselības nozarei novirzīt daļu no sociālā nodokļa Kauliņa vērtēja kā vienu no pēdējā laika sakarīgākajām idejām šajā jomā, jo sociālais nodoklis ir piesaistīts cilvēkam.
