Aktuāli

Aija Barča par sociālo iemaksu obligātu piemērošanu

Aktuāli

LR korespondents Māris Klūga par nodokļu reformas izskatīšanu

Ķīlnieku krīze ap «Vangažu naftu» turpinās – smirdoņa nemazinās

Ķīlnieku krīze ap «Vangažu naftu» turpinās – smirdoņa nemazinās, bet vides dienests brīdinājis par slēgšanu

Rit trešais gads, kopš Inčukalna novada Vangažos strādā kompānija «Vangažu nafta». Runājot vienkāršā valodā, tās bizness ir no austrumu kaimiņvalsts ievest sliktas kvalitātes naftas produktus, no tiem attīrīt vairākas vielas, bet iegūto degvielu realizēt tālāk. Taču problēmas sākas, kad attīrāmo vielu tvaiki izplūst apkārtējā vidē un nonāk līdz tuvējo ap 150 cilvēku deguniem. Vietējie tās sauc par indēm un teju katru nakti ziņo vides dienestam. Inspektori turp arī regulāri dodas, bet smakas nav mazinājušās.

Uzņēmums “Vangažu nafta” meža vidū apmēram 35 kilometru attālumā no Rīgas strādā legāli. Valsts vides dienests tam izsniedzis B kategorijas atļauju piesārņojošām darbībām. Cik šīs darbības ir vērienīgas, grūti spriest. Pagājušā gada darba pārskatu kompānija nav iesniegusi. Tās interneta lapā lasāms, ka uzņēmums strādā 60 hektāru teritorijā un tā cisternu ietilpība ir 20 tūkstoši kubikmetru. Savukārt vides dienesta izsniegtajā atļaujā lasāms, ka mērķis ir gadā pārkraut līdz simt tūkstošiem tonnu degvielas un vēl 30 tonnu nātrija hidroksīda jeb kaustiskās sodas.

«Vangažu naftas» nodarbošanās ir ievestu naftas produktu attīrīšana, uzlabojot degvielas kvalitāti. No benzīniem attīra piemaisījumus, pamatā sēra savienojumus merkaptānu un sērūdeņradi.

''Vai! Vislielākā problēma ir smaka... Šausmīga,'' saka kāda sieviete, cits iedzīvotājs jau zina precīzāk: ''Kas tas ir? Runāsim godīgi - tās ir veselībai kaitīgas gāzes, tas ir merkaptāns, tas ir sērūdeņradis. (..) Tas tiešām ietekmē veselību.'' Daži pat esot nonākuši slimnīcā.

Mazliet ironiski sanāk, taču tuvākā apdzīvotā vieta pie «Vangažu naftas» ir ciemats «Meža miers». Taču miera tur nav bijis jau pēdējos trīs gadus. Vietējie iedzīvotāji – Elga Siliņa, Astrīda Pulste un Aldis Timuška – stāsta, ka smirdoņa parasti uzglūn naktīs.

«Vangažu naftas» kaimiņi arī noraizējušies, vai uzņēmums ar tik intensīvu degvielas apstrādi pienācīgi ievēro ugunsdrošības noteikumus. Ugunsdzēsēji turp jau braukuši, taču ne liesmu dēļ.

''Viņi mums izteica vislielāko līdzjūtību, ka jādzīvo šitādās smakās,'' atceras sievietes, bažijoties par to, ka ''nav zināms, kur paliek tas, ko atttīra, kaitīgie atkritumi, varbūt nogulda tepat vecajās cisternās uz mūžiem. - Te tiek taisīts otrs gudrona dīķis! pēc tam teiks - vajadzīgi valsts līdzekļi, lai attīrītu...''.

Tomēr nu arī Valsts vides dienestam, kas uz Vangažiem regulāri naktīs sūta inspektorus ar smakometriem, mērs drīz būs pilns. Tā secināms pēc ģenerāldirektores Ingas Koļegovas teiktā. Dienests «Vangažu naftai» nosūtījis brīdinājumu par daļēju piesārņojošās darbības atļaujas apturēšanu:

''Tur joprojām ir diskusijas par apjomiem. Šobrīd svarīgākā lieta ir samazināt smakas. Uzdotas divas lietas; pirmais solis ir darbs ar filtriem, lai nodrošinātu labāku gaisa attīrīšanu. Otrs - uzsākt darbu pie nepārtrauktas smaku mērīšanas nodrošināšanas, proti, iepirkt programmatūru, tehniku un uzlikt vismaz vienu sensoru, kurš nepārtrauktā režīmā smakas mērīs.''

Jaunākās ziņas liecina par vēl skarbāku vides dienesta rīcību – pirms nedēļas «Vangažu naftai» nosūtīta vēstule ar brīdinājumu par uzņēmuma slēgšanu, ja līdz septembra vidum nebūs uzlabojumu.

Tomēr «Vangažu naftas» līdzīpašniece Arta Jamsena teic, ka no vides dienesta nekādu brīdinājumu saistībā ar smakām nav saņēmusi. Turklāt uzņēmums nekādu smirdoņu vispār neizplatot, viss esot kārtībā, korespondents runājot ar ''neadekvātiem cilvēkiem, kas tikai izspiežot naudu.''

Par labu «Vangažu naftai» nerunā fakti. Piemēram, pēc medijos saceltās brēkas pērn rudenī uzņēmums paziņoja, ka sāks sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem. Mērķis bija modernizēt tehnoloģiskos procesus. Universitātes profesors Valdis Kampars uzsver, ka tālāk par līguma noslēgšanu nav tikts, jo «Vangažu nafta» pazudusi. Vispirms gan būtu jāizpēta, vai zinātnieki maz var līdzēt:

''Tas sērs, kas tiek izņemts no degvielas, kaut kādā veidā kaut kur paliek un acīmredzot tā tehnoloģija nav pietiekami laba, lai atbilstu vides prasībām. Normāli pārstrādā degvielu milzīga rūpnīca - tāda kā Mažeiķi -, kas nekad nevarētu būt Vangažos. līdz ar to ļoti grūti pateikt, vai tur ir reāls risinājums vai nav, vai mēs varam palīdzēt vai nevaram.''

«Vangažu naftas» vadītāja Jamsena skaidro, ka sadarbība ar pētniekiem nav sākta būtiska darba apjoma krituma dēļ, jo Krievija aizturot pa sliežu ceļiem ienākošās kravas.

Tikmēr strīdus situācija Vangažos turpina milzt, jo iedzīvotāji ar savām interesēm līdz šim bijuši mazākumā. Arī domes paspārnē izveidotā darba grupa ar sanākšanas rezultātiem pagaidām lepoties nevar. Septembra vidus rādīs, vai vides dienests uzņēmumu liks slēgt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti