Ķemeru vidusskolā, kur atrodas 220. vēlēšanu iecirknis, piektdien iet ļoti skaļi. Mācāmie un mācībspēki svin Skolotāju dienu.
„Vide ir šausmas! Nedzirdi, ko pats domā, es agrāk domāju, ka tā notiek tikai filmās…”, ar vieglu ironiju atzīst iecirkņa vadītājs Atis Grīnbergs. Viņa īstā darba vieta ir šī – kādreizējā pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā - evaņģēliski luteriskā baznīca. Bet pirmo reizi mūžā viņš, mācītājs, piekritis vadīt vēlēšanu iecirkni:
”Šeit baznīca neienāk, šeit ienāku es kā pilsonis Atis Grīnbergs. Un no baznīcas es ņemu līdzi godīgumu! Balsu skaitīšanā. Sestdien, svētdien domāju – kur es esmu nonācis, daudz atbildības, daudz darba, bet nu jau esmu visu izlasījis un miers un bērziņš!”
Bīskapu ideju šodien sešos zvanīt baznīcu zvanus, atmodinot ikviena sirdsapziņu, viņš vērtē mazliet skeptiski. Bet atbalsta:
„Baznīcas zvans vēsturiski ir zaudējis savu jēgu, agrāk zvanīja karus un ugunsgrēkus, tagad tikai dievkalpojumus un bēres. Ķemernieki padomās – ha! Šiem atkal dievkalpojums.”
Taču arī viņš ikvienu pilsoni aicina rīt noteikti iet un vēlēt. Lai gan izvēle ir tieši tāda, kāda ir.
Uz brīdi sarakstos ielūkojas arī mājturības skolotājs Linards Mednis. Viņš sestdien balsot nāks agri, ap septiņiem, astoņiem: „Es esmu no tiem, kas atbalsta, ka jāsvītro. Tā mēs tās partijas paši sakārtosim. Nevis katru reizi jaunu partiju.”
Piektdien vēlēšanu iecirknī zīmogo aploksnes un uzklausa tos, kas piesaka balsošanu mājās.
Ķemeros balso vidēji tūkstotis cilvēku. Viņu balsis varēs saskaitīt ātri un mācītājs noteikti pagūs svētdien uz Pļaujas svētku dievkalpojumu.
