Dažu dienu laikā konstatēts, ka nepilngadīgo visbiežākie pārkāpumi ir smēķēšana, atvērts alkohols rokās un jau reibums galvā, kā arī klaiņošana. Daži arī nav pakļāvušies policistu rīkojumiem, kāds smēķējis marihuānu, vēl kāds pieķerts huligānismā.
"Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu un smēķēšanu tika konstatēti aptuveni divreiz vairāk, kas nozīmē, ka nepilngadīgo izdarītie pārkāpumi pilsētā pieaug," skaidro Pēlmane. Viņa norāda, ka protokoli sastādīti arī par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem un par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu.
Tomēr darbinieku līdzīgi kā citās Pašvaldības policijas struktūrās ir par maz, bet esošajiem darba kļūst arvien vairāk. Piecu gadu laikā sastādīto protokolu skaits vien ir izaudzis no 25 gadā līdz 232 šā gada astoņos mēnešos. Aizpildāmo dokumentu skaits jeb tā dēvētā birokrātija aug, tādēļ policistiem biežāk jāsēž kabinetos. Savukārt skolas sadarbībā kļūstot neaktīvākas, tādējādi neveicinot nepilngadīgo instruēšanu, ar ko draud likumu pārkāpšana.
Jaunās konservatīvās partijas deputāte Linda Ozola īpaši kritizē domes Izglītības departamentu un rosina visām institūcijām kopīgi ķerties pie jēdzīga darba. Viņa uzskata, ka skolas nedrīkst nesadarboties ar policiju, jo arī ir pašvaldības iestādes.
Rīgas domes Drošības komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais no "Gods kalpot Rīgai" piekrīt, ka struktūrām jāstrādā ciešāk, turklāt policistiem ir vairāk jādodas ielās, lai nepilngadīgos atturētu no pārkāpumiem. Turlais norāda, ka "pusi algas policisti saņem par rakstu darbiem, jo pavada laiku kantorī, sēžot pie papīriem". Tā vietā policistiem vajadzētu strādāt tur, kur ir cilvēki - publiskos pasākumos.
Pētot policijas atskaites par nepilngadīgo rīdzinieku pastrādātajiem pārkāpumiem, domnieki atzīst ne tikai birokrātiju, kā dēļ likumsargi nevar laikus novērst nelikumības. Statistiku būtiski audzē arī sabiedrības izpratnes vairošanās, jo kaimiņi arvien biežāk ziņo par vardarbīgiem vecākiem, bet cilvēki ielās pievērš uzmanību mazākajiem pilsētniekiem.
