"Vispirms vēlos teikt, ka es noteikti nepretendēju uz to, lai manas pārdomas varētu uzskatīt par izsmeļošām. Jo klausītāju vidū ir cilvēki, kuri visdažādāk pārdzīvo šo radušos situāciju. Vieni cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem un, strādājot attālināti, jūtas ne mazāk noslogoti kā iepriekš. Citi cenšas šo laiku izmantot radoši un dalās ar savām idejām sociālajos tīklos. Daudzi, kas diemžēl ir zaudējuši darbu un stabilus ienākumu līdzekļus, piedzīvo nedrošības sajūtu par rītdienu. Nenoliedzami tas, kas mūs visus pašlaik vieno, ir apziņa, ka atrodamies krīzes apstākļos," stāsta priesteris.
Viņš uzsver, ka tieši sarežģītā laikā var saprast to, kas ir pats svarīgākais - labā vairošana sevī un citos. Jalinskis norāda, ka krīze ir izaugsmes sastāvdaļa.
"No garīgā viedokļa raugoties, krīze nav jāuztver kā kaut kāds izņēmuma stāvoklis cilvēka dzīvē, bet gan kā parādība, kas ir cieši saistīta ar cilvēka iekšējo izaugsmi. Cilvēkam, lai pārietu uz nākamo izaugsmes posmu, ir jāatstāj iepriekšējais. Un šāda pieredze bieži vien ir sāpīga. Protams, apjukums un neziņa krīzes stāvoklī var radīt bezcerību, apātiju un vēlmi noslēgties sevī. Šādos brīžos var rasties aizvainojums un dusmas pret visu pasauli, cilvēkiem un pret Dievu.
Taču katrs sakāves brīdis ir arī laba iespēja, lai padarītu skaidrākus patiesos mūsu dzīves un darbošanās motīvus. Izciešot šādus krīzes brīžus, mums rodas iespēja koncentrēt savu uzmanību uz pašu būtiskāko, proti, uz visa labā pavairošanu mūsos un citos cilvēkos.
Darbošanās, radošums un palīdzība citiem krīzes laikā ne vien samazina baiļu sajūtu, bet arī palīdz turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," norāda priesteris.
Viņš norāda, ka Mateja evaņģēlijā Jēzus Kristus saka: "Neraizējieties par rītdienu, rītdiena rūpēsies pati par sevi. Katrai dienai pietiek savu rūpju". "Attiecinot šos Jēzus vārdus uz pašreizējo situāciju, mums ir jāiemācās Dieva priekšā nolikt visas savas šodienas bailes. Un nevajadzētu sevi pārlieku apgrūtināt, domājot par rītdienu un tās bailēm. Rīt būs atkal jauna diena, kura atnesīs gan jaunas raizes, bet arī jaunas iespējas un jaunu spēku. Un ja mēs pratīsim koncentrēties galvenokārt uz katru atsevišķo dienu, tad noteikti spēsim dzīvot daudz mierīgāk un pat ar prieku," skaidro Jalinskis.
Viņš uzsver: "Jēzus savā lūgšanā uz Debesu Tēvu nemāca, lai mēs lūgtu – mūsu dienišķo maizi dod mums uz visu nedēļu, mēnesi vai gadu. Tas noteikti nav Dieva gars, kurš mums vēlas iestāstīt, ka – ja tev būs maize visam gadam, tad gan tu varēsi būt mierīgs un varēsi nodoties garīgām lietām. Pirms krīzes laiks mums par to spilgti liecina, ka tas tā nav. Tāpēc ir ļoti svarīgi par dienišķo maizi lūgt un pateikties tieši šodien. Un kad pienāks rītdiena, tad mēs atkal zināsim, ko un kā darīt."
Priesteris norāda, ka tieši grūtā laikā var rasties kaut kas brīnišķīgs.
"Mums vienmēr būtu jāatceras, ka visdažādākie dzīves sarežģījumi un krīzes, ko nākas piedzīvot, nesamazina un neatņem mūsu kā cilvēku dzīves vērtību. Tieši pretēji – šīs situācijas ir iespēja un aicinājums paraudzīties uz savu dzīvi daudz radošākā un padziļinātā veidā.
Starp citu, daudzi kultūras un mākslas pasaules cilvēki, daudzi domātāji un mistiķi ir radījuši mākslas un literatūras šedevrus tieši ļoti grūtos dzīves brīžos.
Tādā veidā viņi ir izteikuši ne vien savas sasāpējušās emocijas, bet reizē ir atklājuši pašus svarīgākos savas dzīves un visas cilvēces eksistences mērķus. Un tieši, atklājot šos savas dzīves dziļumus, viņi spēja arī pārdzīvot grūtību brīžus. Tāpēc es aicinātu uz jautājumu – kā rīkoties krīzes brīdī – atbildi vispirms meklēt ne tik daudz pie citiem cilvēkiem, bet gan ļoti personīgā sarunā ar Dievu, kurš it sevišķi grūtību brīžos ir ļoti tuvs cilvēkiem. Jo grūtības un krīzes stāvokļi arī mūs pašus daudz vairāk "atver" uz Dievu," saka Jalinskis.
Priesteris citē domātāja Tomasa Mērtona vārdus, kuri, viņaprāt, ir ļoti atbilstoši gan šim krīzes laikam, gan arī, gaidot Lieldienas:
"Dievs caur šī mūka sirdi saka: "Es došu tev visu, ko vēlies. Es ievedīšu tevi vientulībā un vedīšu tevi pa ceļu, kuru tu vēl nepazīsti. Jo es vēlos, lai tas būtu visīsākais ceļš. Un ja tu nomirsi manī, tad tu no jauna atradīsi visu. Visu manas žēlsirdības dziļumos." Vēlu mums visiem stipru dvēseles un miesas veselību, kā arī cerības pilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!"
