Biedrības "Drošās ielas" pārstāvis Māris Jonovs ir viens no aktīvistiem, kas brīvajā laikā, bruņojies ar telefona kameru, uzrauga autovadītāju izdarības Rīgas ielās. Uzfilmētos un safotografētos pārkāpumos viņš iesūta policijai. Taču tālākā virzība parasti esot lēna.
"Šonedēļ es saņēmu vēstules no Iekšlietu ministrijas informācijas centra, ka ierosināti administratīvo pārkāpumu procesi par lietām, ko biedrība iesūtījusi aprīlī, maijā. Tas ir gandrīz gads. Vairāk nekā pusgads," stāsta Māris Jonovs. "Bet laikam jau visvairāk demotivē tas, ka saņem atteikumu, ka nav sertificēta mērierīce to pārkāpumu fiksējusi, tāpēc nevar ierosināt lietu."
Biedrība uzrauga ne vien ielas, bet arī sociālos tīklus, kur savairojušies dažādu pārgalvīgo braucēju profili. Šie lietotāji paši internetā izvieto video, kur demonstratīvi pārkāpj noteikumus, pārsniedz ātrumu, veic agresīvu braukšanu un – lepojas ar to. Kādā video motocikla vadītājs, pārsniedzot ātrumu, traucas tieši garām valdības mājai, bet citā – kāds autovadītājs publicējis pat pamācību, kā pa gājēju celiņu apbraukt sastrēgumu pie Mīlgrāvja tilta. Arī par šiem video aktīvisti informē policiju, bet šeit ierastā atbilde ir šāda:
"Saņemtajos materiālos nav iespējams noskaidrot notikuma laiku un vietu, kā arī konkrētu personu, kas, iespējams, pārkāpj noteiktos braukšanas ātruma ierobežojumus. Tāpat konstatēts, ka ātruma pārkāpumu nav fiksējusi Valsts policijas amatpersona ar šim nolūkam paredzētiem tehniskajiem līdzekļiem. Ņemot vērā augstāk minēto, pierādījumu neesamības dēļ nav pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu."
"Un atkal tas viss beidzas ar to, ka tas, ko mēs redzam, kas visiem ir acīm redzams, tas nav izmantojams kā lietiskais pierādījums," uzsver biedrības "Drošās ielas" vadītājs Māris Jonovs.
Valsts policija atzīst – ne vienmēr ar saņemto videomateriālu pietiek lietas uzsākšanai.
It sevišķi, ja runa ir par ātruma pārsniegšanu, kas saskaņā ar likumu tiek fiksēta tikai ar Valsts policijas sertificētiem tehniskajiem līdzekļiem.
Valsts policijas Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšniece Sabīne Irbeniece-Česle skaidro: "Ja mums ir videofails, piemēram, ar nofilmētu spidometra rādījumu, redzam, ka ir, iespējams, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, bet šāds fakts nevar kalpot par pamatu, lai personu sauktu pie atbildības."
Valsts policija iespēju robežās cenšas sazināties ar cilvēkiem, kuri sociālajos tīklos lepojas ar agresīvās braukšanas ainiņām, un ar preventīviem brīdinājumiem mudina nepublicēt saturu, kurš var rādīt sliktu piemēru citiem, apdraud nejaušus garāmgājējus un arī pašus braucējus.
Pirms pusotra gada Salaspils novadā traģiskā autoavārijā gāja bojā viens šāds "ātruma blogeris" Artjoms Lienis un viņa dzīvesbiedre.
Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") uzskata – policijas līdzšinējais darbs ar iedzīvotāju iesūtītajiem materiāliem nav pietiekams: "No cilvēkiem es regulāri dzirdu, ka viņi mēģina izpildīt savu pilsonisko pienākumu, ziņo šādā veidā, bet pēc tam ir vairākas problēmas."
Tādēļ Judins oficiālā vēstulē lūdzis Valsts policijas vadību sniegt skaidrojumu par problēmām un nepilnībām, kas liedz stingrāk reaģēt uz iedzīvotāju iesūtītajām foto un video liecībām.
