Panorāma

Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus pamest Ukrainu

Panorāma

Diplomātiskie centieni novērst karu Ukrainā turpinās

K. Kariņš: Latvijai tiešu militāru draudu nav

Kariņš: Latvijai tiešu militāru draudu nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Karadarbības eskalācijas risks Ukrainā ir palielinājies, vienlaikus tiešu militāru draudu Latvijai kā NATO dalībvalstij nav, uzsver Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Premjers gan teica, ka nozīmīgi riski kara gadījumā var rasties gan enerģētikas jomā, gan bēgļu plūsmas dēļ. Līdz ar to ministrijas šobrīd gatavojot plānus dažādiem attīstības scenārijiem, tajā skaitā bēgļu uzņemšanai.

Tikmēr militāri Latvija esot pasargāta, pauda Kariņš.

“Militārā ziņā esam, iespējams, labāk nodrošināti, nekā jebkad mūsu valsts vēsturē ir bijis. Mums ir no trim Baltijas valstīm lielākais NATO kontingents tieši Latvijā, pastāvīgi desmit valstis,” norādīja premjers.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz Latvijas atbalstu Ukrainai. “Mēs kā valsts turpināsim iestāties par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un tiesībām pašai lemt savu likteni, pret šo interešu sfēru sadalīšanu, ko Kremlis šodien mēģina piedāvāt, atgriežoties kaut kādā pagātnes pasaulē,” sacīja Kariņš.

Premjers arī aicināja Ukrainā esošos Latvijas pilsoņus no valsts izbraukt, kamēr pastāv pastiprināti draudi no Krievijas.

Tikmēr Aizsardzības ministrija un ārpolitikas pētnieki brīdināja – gadījumā, ja Krievija izšķirtos par uzbrukumu Ukrainai, zināmi drošības riski veidosies arī Latvijai. Viens no būtiskākajiem riskiem – paaugstināta kiberuzbrukumu aktivitāte. 

KONTEKSTS:

Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti