Kāpēc septiņos novados vēlēšanās nav konkurences?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ceturtdien ir pēdējā diena, kad vēl var pagūt iesniegt pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstus septiņos novados, kuros šis termiņš tika pagarināts uz desmit dienām. Iemesls - sākotnēji tika iesniegts tikai viens saraksts. Pirms četriem gadiem lepnā vientulībā vēlēšanās startēja vienīgi vēlētāju apvienība „Sarma” Naukšēnos. Arī šogad tajā konkurences starp sarakstiem vismaz sākotnēji nebija.

Līdz 22.aprīlim, kad noslēdzās kandidātu pieteikšana, tikai viens saraksts bija iesniegts ne tikai tādos mazajos novados kā Baltinava, Naukšēni, Pāvilosta un Nīca. Šoreiz starp politiski pasīvajiem ir arī novadi, kur domē jāievēl 15 deputāti - pēc iedzīvotāju skaita līdzīgās Rūjiena un Skrunda, un pat Salacgrīva, kurā dzīvo gandrīz 9000 iedzīvotāju.

Vismazāk apdzīvotajā Latvijas pašvaldībā - Baltinavas novadā ar 1200 iedzīvotājiem - pirms četriem gadiem ar tagad valdošo apvienību „Mēs - Baltinavai” konkurēja vēl divi saraksti. Tagad vēlēšanās konkurence ir mazāka, tomēr tas neliecinot, ka taisnība būtu uzskatam - novadu apvienošana jāturpina, norāda Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa. Viņa skaidro, ka, iespējams, varēja būt vēl kāds saraksts, tomēr būtiskas atšķirības starp vienu vai diviem kandidātu sarakstiem neesot. "Reāli nav mums tīri izteiktas opozīcijas. Abi saraksti strādāja pozīcijā," Siliņa skaidro līdzšinējo pieredzi.

Skrundas novadā iedzīvotāju ir teju piecreiz vairāk, un arī 2009.gadā vēlēšanās konkurēja pieci saraksti, turklāt visi no tiem arī ieguva pārstāvniecību domē. Divas no tolaik ievēlētajām partijām gan ir likvidētas - Tautas partija un „Demokrāti.lv”. Pēdējo pārstāvēja arī domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kura tagad ir „Reģiona alianses” saraksta līdere. Līdz ar viņu kandidē arī savulaik Tautas partiju, Jauno laiku un sociāldemokrātus pārstāvējušie deputāti.

Iemeslus, kāpēc šogad nav konkurences, uzskaita Skrundas televīzijas žurnāliste Ieva Benefelde. Pirmkārt, daļa potenciālo kandidātu esot aizņemti savā pamatdarbā, piemēram, skolas direktors, otrkārt, likums aizliedz uz domes deputāta krēslu pretendēt domes darbiniekiem. Izvēlē starp darbu domē kā darbiniekam vai domniekam priekšroka parasti ir atdota darbinieka pienākumiem.

Rūjienā šogad dominē Vidzemes partija - tās vadītājs Guntis Gladkins ir arī Rūjienas mērs. Pie izslēgta diktofona atsevišķi rūjienieši atminas: pirms četriem gadiem domes vadītājs, kurš tolaik startēja no „Jaunā laika,” bija diezgan kareivīgi noskaņots pret citos sarakstos startējošiem. Tāpēc šī pieredze varētu likt no kandidēšanas atturēties pašvaldības iestādēs strādājošajiem.

Tomēr pašvaldības darba aizsardzības speciālists un no „Tautas partijas” ievēlētais domnieks Pēteris Rešetins to, kāpēc šoreiz neveido sarakstu, skaidro prozaiskāk - likums vairs neļauj uz domnieka krēslu kandidēt domes darbiniekam.

Tikmēr Salacgrīvā pēc partijas LPP/LC likvidēšanās tās pārstāvji mēra Dagņa Strauberga vadībā pievienojušies „Reģionu aliansei”. Pirms četriem gadiem LPP/LC ieguva gandrīz 70% vēlētāju atbalstu, taču domē iekļuva pa deputātam arī no pārējiem sarakstiem. Tagad gandrīz visi startē no „Reģionu alianses”. Vienīgais izņēmums ir ģimenes ārste Sarma Līsmane, kura 2009.gadā ievēlēta domē no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa norāda, ka kaut kādai opozīcijai domes vairākumam ir jābūt.

Centrālā vēlēšanu komisija norāda - pieteikto kandidātu skaits visos septiņos novados pārsniedz ievēlamo deputātu skaitu, tāpēc atkārtotas vēlēšanas nebūs jāizsludina arī tad, ja neviens saraksts vairāk nepieteiksies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti