Viņš norādīja, ka izmeklēšanā turpinājums noteikti būs, „kad – es neatklāšu, jo tas nav izmeklēšanas interesēs”.
Izmeklētāji izvērtēs katras fiziskās un juridiskās personas atbildības līmeni, bet nebūs patvaļas, personas procesā iesaistīs tikai tad, kad būs pierādījumi, uzsvēra ģenerālprokurors.
Viņš norādīja – ja tagad par aizdomās turētajiem atzīti būvinženieris un būvuzraugs, „tas nenozīmē, ka pārējās personas ir aizmirstas un var justies nepiespiesti”.
Savkārt juridiskajai personai, kurai noteikti mantiskie ierobežojumi, var draudēt sods līdz 36 miljoniem eiro, un ja būs pierādījumi citu juridisko personu atbildībai, vērīsies arī pret tām.
Jau ziņots, ka Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu divām personām. Apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam un būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Pašlaik aizdomās turamajiem tiek inkriminēti noziedzīgi nodarījumi, kas attiecas uz tiešo iemeslu traģēdijai un kas saistīti ar rupjām kļūdām projektēšanas stadijā.
Tiesa ir apmierinājusi policijas lūgumus piemērot dažādus mantiskos ierobežojumus pret kādu juridisko personu. Taču, pret kuru tieši – tas izmeklēšanas interesēs šobrīd netiek atklāts.
Policija pieļauj, ka lietā turpmāk varētu būt vēl vairāki aizdomās turamie un divu mēnešu laikā tā varētu tikt nodota prokuratūrā.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
Tiesībsargājošajās iestādēs vairākkārt norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir lielākā un sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, un šo darbu veic milzīgs cilvēku skaits. Izmeklēšanas darba grupā ir iesaistīti 40 izmeklētāji un četri prokurori.
