Kalnmeiers arī piebilda, ka kriminālvajāšanas uzsākšana vēl nepierāda vainu. Ir gadījumi, kad pēc izmeklēšanas kriminālprocesu izbeidz. Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu. Deputāts uzskata, ka likumu nav pārkāpis, bet bijis trauksmes cēlējs, ziņojot par iespējamu korupciju.
Pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem Juris Jurašs, būdams KNAB amatpersona, medijos stāstīja, ka viņam piedāvāts kukulis. Tas darīts, lai KNAB tā dēvēto "Latvijas dzelzceļa" bijušā šefa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocesu pārkvalificētu no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Tad būtu maigāki sodi.
Iespējamo kukuļošanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ KNAB pērn izbeidza. Tāda paša iemesla pēc prokuratūra kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izbeidza pret Jurašu. Pēdējo lēmumu atcēla virsprokurors Modris Adlers. Kalnmeiers tagad saka, ka kriminālprocesam pret deputātu ir pamats. "Tātad viņš ir izpaudis informāciju, kura uz izpaušanas brīdi tika kvalificēta ar statusu „slepeni”, kas saturēja valsts noslēpuma objektu," teica Kalnmeiers.
Šajā gadījumā valsts noslēpums esot bijušas operatīvās darbības, ar kuru palīdzību noziegumu izmeklē, skaidro Kalnmeiers. "Tā ir likuma interpretācija. Tādā gadījumā valstī nedrīkst veikt nekādu operatīvo darbību, jo operatīvā darbība vienmēr ir vērsta, lai noskaidrotu, vai netiek gatavots kāds noziedzīgs nodarījums, vai arī lai atklātu izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Tātad faktiski slepenas ir šīs darbības, kas tiek veiktas, lai atklātu," pauda Kalnmeiers.
Jautāts, kādas sekas ir iestājušās, Jurašam atklājot ziņas, kuras pēc prokuratūras domām bijušas valsts noslēpums, Kalnemeirs atbildēja: "Šis noziedzīgā nodarījuma sastāvs neprasa seku iestāšanos. Tas ir formālais sastāvs, kur pietiek ar pašu darbību".
Tikmēr Jurašs uzskata, ka kriminālprocesam ir politisks iemesls. Otrdien sasauktajā preses konferencē deputāts norādīja, ka darbojies kā trauksmes cēlējs, ziņojot par iespējamu korupciju.
Kalnmeiers trauksmes cēlēja statusu Jurašam nesteidz piedēvēt. Jo laikā, kad risinājušies notikumi ap iespējamo Juraša kukuļošanas mēģinājumu, KNAB amatpersona ar iesniegumu prokuratūrā neesot vērsusies.
No paša sākuma Jurašs savu aizstāvību balstījis uz likuma par valsts noslēpumu noteikto, kā šādi nevar tikt klasificētas ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību.
Atbildīgais prokurors Māris Urbāns uzskata, ka Jurašs apzināti interpretē likumu sev par labu.
“Mani pārsteidz Juraša kunga attieksme, ka viņš ir tik ilgi strādājis operatīvās darbības subjektā, kas ir KNAB, un līdz šim šī likuma norma nav bijusi šķērslis viņam slepenot ziņojumus par koruptīviem nodarījumiem,” norādīja prokurors.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien plāno skatīt jautājumu par Juraša izdošanu. "Slēgtā sēdē, pieaicinot iesniedzējus un citas piederīgas personas, tad mēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iepazīstamies ar to, balsojam, bet, protams, izšķīrējs ir visas Saeimas balsojums," teica komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule no Nacionālās apvienības.
Gala lēmums par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai tātad ir jāpieņem Saeimai.
