Latvijas Nacionālajā teātrī svētdien, 18. novembrī, notika svinīgā Saeimas sēde, kas veltīta Latvijas simtgadei. Pirms tās radio sarunājās ar vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem un cilvēkiem, kuru likteņi ir saistīti ar valsts vēsturi un nākotni.
Pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita Kristīne Čakste stāstīja, ka viņai, ierodoties uz svinīgo Saeimas sēdi, ir asaras acīs un mazi drebuļi. Viņa atklāja, ka pats Čakste uz neatkarības proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī nebija ieradies tādēļ, jo ceļā no kazaņas, šķērsojis Latvijas robežu 11. novembrī un devies pa taisno uz dzimtajām mājām Aučos, kur ķēries pie atjaunošanas darbiem. Gustava Zemgala notu par to, ka ticis ievēlēts par Latvijas prezidentu, Čakste saņēmis tikai 19. novembrī.
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura bērnību pavadīja izsūtījumā Sibīrijā, stāstīja, ka pirmo reizi Latvijas neatkarību pasaulē atzīmē ar tik lielu vērienību - valsts karoga krāsās ir izkrāsotas dažādas vietas, tilti un Niagāras ūdenskritums. "Vissvarīgākais ir sapucēt mūsu dvēseles, lai mēs prastu lepoties ar savu valsti. Vaimanaloģija, kas ir izskanējusi ir nomocāša," teica Kalniete.
Viņa arī uzsvēra, ka ir jāpārvar milzīgā plaisa, kas veidojas starp tiem, kas dzīvo trūcīgi ar tiem, kas ir materiāli labi nodrošināt. "Pretējā gadījumā mums būs sašķelta sabiedrība. Eiropā labklājība nozīmē, ka arī trūcīgie dzīvo normālu dzīvo," sacīja Kalniete.
Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs savukārt pievērsās PSRS Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkas jeb tā dēvēto "Čekas maisu" publiskošanai, norādot, ka tie ir kā augoņi. "Īstenībā viņus vajadzēja ārstēt pašā sākumā, tagad ir jāpārgriež un jāpārcieš," teica Nollendorfs.
Konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits tikmēr norādīja, ka Latvijas neatkarība ir liels brīnums, jo pusi savas valstiskās vēstures, Latvija ir bijusi okupēta. "Gribu lai Latvijas sabiedrība pienācīgi novērtē to, ka mums ir sava valsts. Līdz ar to, ka ir daudz labāk, ka mēs paši nosakām likumus, nevis, ka citi to dara priekš mums," teica Levits.
