Sadaļas Sadaļas

Reģioni Krustpunktā

Latgalē iedzīvotāji joprojām viskūtrāk iesaistās vakcinēšanās procesā

Reģioni Krustpunktā

Kas notiek Latvijas zivsaimniecības nozarē?

Projektā „PROTI un DARI!” iesaistīti 3600 jauniešu, trešdaļa pa ceļam izstājusies

Kā vairāku bērnu mammai ar 7 klašu izglītību «atgriezties apritē»? Īpašā projektā atbalsta jauniešus mācīties un strādāt

2019. gadā Latvijā aptuveni 30 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācījās un nestrādāja. Iemesli katram ir dažādi, bet galvenais ir rast motivāciju un atrast savu virzienu, kurā doties, ko apgūt, kur strādāt. To jauniešiem palīdz projektā “Proti un dari”.

Kristīne izgāja vairākus kursus un iemācījās vadīt auto

Kristīne Stanuļeviča no Jelgavas novada Svētes pagasta šobrīd ir apņēmības pilna izdarīt to, kas neizdevās pirms vairākiem gadiem, kad kļuva par jauno māmiņu. “Tas bija skolas laikā jau, un tā arī viss izkrita. Pārvācos uz Rīgu dzīvot, skola bija Svētē. Kad piedzima mazais bērniņš, mēģināju vakarskolā, bet tomēr maziņš bērniņš ļoti daudz laika prasa, un tā arī pametu tās mācības,” viņa pastāstīja.

Kristīnei ir septiņu klašu izglītība, un savos 27 gados viņa ir mamma jau trīs dēliem un gaida ceturto bērniņu.

Kristīnes Stanuļevičas veidots pušķis floristikas kursos.

Motivāciju atsākt mācības un apgūt kādas amata prasmes viņai palīdzēja atrast projekts “Proti un dari!”. Tajā viņa iesaistījās pagājušā gada vasarā un piecu mēnešu laikā, saņemot pieejamo atbalstu, sāka apzināties sevi kā vērtību un raudzīties uz dzīvi citādāk, kā arī apmeklēt dažādus kursus.

“Draudzene izteica tādu variantu, ka pastāv šāds projekts Svētē, ka var pamēģināt, varbūt man tas projekts palīdzēs. Pirmais, kas bija, es pieteicos uz koučingu; tas lika saprast, kas manī ir jāmaina, pie kā man būtu vairāk jāķeras. Vēl es apmeklēju floristikas kursus, stila kursus, kursus par lietišķo etiķeti un protokolu. Piecu mēnešu laikā to arī visu izdarīju.

Un visā tajā lielajā skriešanā un starp visiem tiem kursiem ieguvu vēl arī autovadītāja apliecību, arī pa velti izgāju gan skolu, gan braukšanas. Tas tāds kā lielākais gandarījums tajā visā, tā kā balva,” pastāstīja Kristīne.

Projekta laikā Kristīne iesaistījusies arī vietējā jauniešu centra aktivitātēs. Arī tagad uz noteiktu laiku ir iespēja tur pastrādāt un gūt kādus ienākumus. Bet rudenī viņa plāno atsākt mācības un apgūt arī pavāra palīga profesiju.

“Man ir zināmi daudzi jaunieši, kuri sūrojas un ir slinki, neko negrib, grib visu gatavu, bet nesaprot to, ka ir arī pašam jāpieliek ļoti daudz no sevis, lai būtu tas vēlamais rezultāts. Man tas ir ļoti liels atspēriens,” piebilda Kristīne.

Santa apgūst restauratora asistenta profesiju

Izvirzīt dzīves mērķus un saprast savas stiprās un vājās puses – pēc dalības projektā  “Proti un dari!” tāds ir arī Svētes pagasta jaunietes Santas Sārtītes Zakses ieguvums. Jelgavas Amatu vidusskolā viņa apguva pavāra profesiju, un 3. kursā, lai iegūtu vidējo izglītību, vienlaikus uzsāka mācības arī vakarskolā. Tobrīd Santa gaidīja arī bērniņu. Bērna kopšanas atvaļinājumā sāka strādāt par trauku mazgātāju, līdz nāca piedāvājums iesaistīties projektā “Proti un dari!”. Tam viņu uzrunāja jaunatnes lietu speciālists, kurš projektā darbojas arī kā mentors.

“Pēc projekta “Proti un dari” es aizgāju par šuvēju mācīties, jo man patīk šūt. Vēl es biju domājusi par frizieri iet strādāt, nosliecos uz to, ka tagad es mācos par restauratora asistentu. Man patīk darbs ar rokām.

Gāju uz to profesiju, lai es varētu vairāk kaut ko zināt un palīdzēt arī tētim mājsaimniecībā,” pastāstīja Santa.

Kad būs iegūta restauratora asistenta profesija, iespējams, Santa turpinās mācīties, lai papildus iegūtu arī friziera profesiju. Tāpēc šobrīd vēl nezina teikt, kurā no interesējošām jomām plāno strādāt. Tā kā projekta “Proti un dari!” Santa izmantoja karjeras konsultanta pakalpojumus, ieguva arī autovadītāja apliecību.

Jauniešus motivē un atbalsta mentori

Projekta “Proti un dari!” mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, aroda apguvē un darba tirgū. Projekts jau vairākus gadus tiek īstenots teju visā Latvijā.

Viena no projekta mentorēm Inuta Smirnova no Auces novada pastāstīja, ka viņai nācies atbalstīt dažādās situācijās nonākušus jauniešus. Viena daļa pēc skolas beigšanas ir apjukuši, jūtas kā no laivas izmesti un nezina, ko darīt tālāk. Citu dzīves ceļus ietekmējusi situācija ģimenē, kā arī mērķi un motivācija zuduši citu nopietnu problēmu dēļ. Tad nu katram individuāli tiek piemeklēts tieši viņam nepieciešamais atbalsts.

“Atbalsts ir ļoti dažāds, jo pirms tam vadītāja veic jauniešu profilēšanu, lai saprastu, kas viņam nepieciešams un ko mēs varam piedāvāt. Tad to realizējam. Līdz ar to tiek piedāvātas divas daļas.

Viena ir obligāta pilnīgi visiem jauniešiem, piemēram, tās ir lekcijas par budžeta plānošanu, par dzīves mērķiem, par NVA sniegtajiem pakalpojumiem, par “ātrajiem kredītiem”, kāda ir to ietekme uz dzīvi.

Un tad sākas individuālā pieeja. Notiek arī ēnošana uzņēmumos, un, ja viņš ir izdomājis, ka viņš grib būt galdnieks, tad mēs sarunājam tepat vietējos uzņēmējus, un viņi aiziet vienkārši tajā galdnieka profesijā pamācīties, paskatīties no malas, vai tas patīk vai nepatīk. Šajā projektā gan galdniecībā bijuši, gan autoservisos, gan pasākumu organizēšanā. Piemēram, viena meitene, kura mums tautas namā ēnoja pasākumu organizēšanu, viņa pēc tam aizgāja uz Ekonomikas un kultūras augstskolu mācīties par pasākumu organizatori,” pastāstīja Smirnova.

Mentora darbs ir būt jaunietim blakus – atbalstīt, motivēt virzīties uz priekšu. Reizēm šis darbs nozīmē būt blakus un reaģēt jebkurā diennakts stundā.

“Ir obligātās stundas, kas ir jāstrādā un jābūt kopā, un jāuzpasē, lai projekta plānu izpildītu, bet arī, jā, cilvēks, ar kuru var parunāties. Man bija gadījums, kad pusdivpadsmitos naktī jauniete zvana un saka, ka projektā nepiedalīsies un ir ļoti žēl, bet – nē. Tad iestājas tāds neliels šoks, un tu apdomā, ko teikt un ko neteikt, un sākas motivēšana. Kādu stundu mēs naktī runājam, līdz tam brīdim, kamēr es sagaidu vārdus: labi, es turpināšu.

Reizēm tiem jauniešiem ir vienkārši bail kļūdīties, viņi netic saviem spēkiem. Un tad vajag to grūdienu, ka nekas traks jau nenotiks, ja arī tā kāja paslīdēs.

Vienmēr ir kāds risinājums, vienmēr ir kāda izeja no situācijas. Man ir bijis arī jaunietis, kas nav pabeidzis pamatskolu, bet tur ir tā, ka problēmas ir ļoti ielaistas un tās nevar atrisināt ne trijos mēnešos, ne deviņos mēnešos,” pastāstīja Smirnova.

Viņa gan norādīja uz kādu projekta trūkumu: “Netiek piedāvāti tādi pakalpojumi kā narkologs vai psihoterapeits. Mentors jau netiks galā ar tādām problēmām, tur ir jābūt speciālistam un jāstrādā ilgstoši ar šo jaunieti. Man arī ir bijis tāds jaunietis, un esam braukuši kopā uz tiesām, strādājuši ar probācijas dienestu.”

Projektā “Proti un dari!” Inuta Smirnova kā mentore darbojas jau no paša projekta sākuma, lai gan pamata darbs ir pieaugušo izglītības informācijas centrā. Sniegt palīdzību un atbalstu arī jauniešiem viņu uzaicinājusi tiešā darba vadītāja. Tā nu jau vairākus gadus Inuta iet līdzi jauniešiem viņu tā brīža dzīves posmā. Un nereti saziņa turpinās arī pēc jaunieša dalības projektā. Kāds atsūta apsveikumu, cits vienkārši pats padalās, kā šobrīd klājas, vēl kāds turpina palūgt padomu un atbalstu.

“Es varētu salīdzināt ar to, kā man vecmāmiņa mācīja ravēt dārzu. Tad, kad man vēl nebija desmit gadiņi, viņa man teica: ieej dārzā un paskaties, kur ir visgarākā zāle, un ar to arī sāc, jo tiem augiem [blakus] ir visgrūtāk. Tad, kad izravēsi kaut vienu stādiņu, tad tam augam būs visvieglāk no visa dārza. Tāpat droši vien šeit ir ar tiem jauniešiem, ka to problēmu ir tik daudz un, iespējams, lielas, sevišķi grūtajiem jauniešiem; tad ir jāsāk ar to lielāko un tad jau pa vienai problēmiņai, otrai problēmiņai,” pastāstīja pieredzējusī mentore.

Atbalsts 2400 jauniešiem, arī ar invaliditāti

Projektu “Proti un dari!” īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, un šis ir projekta piektais darbības gads. Būtu bijis noslēdzošais, bet, piešķirot papildu finansējumu, ir pagarināts tā īstenošanas termiņš vēl līdz nākamā gada marta beigām.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu daļas vadītājs Raitis Imša pastāstīja, ka šis projekts izglītībā un nodarbinātībā palīdz iesaistīties arī jauniešiem ar invaliditāti.

“Mūsu projektā, ja mēs paskatāmies tos jauniešus, kas praktiski ir iesaistījušies un pabeiguši, kādi 12% no jauniešiem ir reāli ar invaliditāti. Man visvairāk no pēdējā laika stāstiem ir palicis atmiņā viens gadījums, kad projektā tika iesaistīta jauniete, kurai ir 2. grupas invaliditāte, kas saistīta ar funkcionāliem traucējumiem. Jauniete pēc būtības un savās izpausmēs ir ļoti dzīvespriecīga un aktīva, bet, ņemot vērā to, ka viņai ir problēmas ar runas spējām, tad viņai nav lielas iespējas atrast darbu un vispār iesaistīties kādās citās aktivitātēs. Jauniete tika iesaistīta mūsu projektā un apguva fotografēšanu un bilžu apstrādi, kā arī paralēli vēl ir mācījusies pērļošanas tehnikā darboties. Pēc dalības projektā jauniete pati ir reģistrējusies kā patentmaksas maksātāja, uzsāka savu nelielu biznesu rokas sprādžu veidošanā un ir sākusi arī tirdzniecību internetā. Un tas, kā tā jauniete izskatās tagad un kāda viņa ir bijusi vēl pirms pusgada, tad tie ir divi dažādi cilvēki,” pastāstīja Imša.

Projektā tiek iesaistīti jaunieši no 15 līdz 29 gadu vecumam ieskaitot. Ir arī tādas situācijas, kad gados jaunais cilvēks pat vairākus gadus nav piedalījies kādās sabiedriskās aktivitātēs, ir attālinājies no saviem vienaudžiem, no visa apkārtējā. Arī tādos gadījumos ir nepieciešams ļoti liels atbalsts.

“Pat tādas lietas, lai šo cilvēku izskatā sagatavotu tādu, ka viņu var rādīt citiem cilvēkiem. Diemžēl esam saskārušies ar tādām situācijām, ka jaunietis ir no dziļiem laukiem, ka ir ar viņa izskatu jāpiestrādā, lai vispār varētu viņu sabiedrībā izvest. Tie atbalsta veidi ir daudz, visus pārskaitīt nav iespējams. Vēl varu atzīmēt, ka ir iespēja projekta ietvaros apmeklēt arī psihoterapeitu, bet kopumā ārstniecības pakalpojumi diemžēl mūsu projektā vēl nav akceptējami. Mēs ļoti ceram, ka nākamajā plānošanas periodā arī šis būs iespējams, ka mēs varēsim ļoti plaša spektra pakalpojumu piedāvāt,” norādīja aģentūras Struktūrfondu daļas vadītājs.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā vēl piebilda –

lai gados jaunais cilvēks būtu apritē, būtiski, lai tos, kuri ir riska grupā, pašvaldības pamanītu un uzrunātu laikus.

Turklāt to atbalstu un aktivitātes, kas jaunietim nepieciešamas, viņš saņem bez maksas.

Līdz šim projektā kopumā iesaistījušies vairāk nekā 3600 jauniešu, bet to sekmīgi pabeiguši 2400. Saņemot papildu finansējumu, kas ir gan no Latvijas valsts, gan Eiropas Savienības struktūrfondiem, atbalstu plānots sniegt vēl aptuveni 350 jauniešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt