Aktuāli

Kristaps Porziņģis par Latvijas izlasi, treniņiem, gaidāmo spēli ar Polijas izlasi

Aktuāli

Saeimas deputāte Aija Barča par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli

Jūrmalas dome izvairīga par kārtības ieviešanu kapu saimniecībā

Jūrmalas dome izvairīga par kārtības ieviešanu kapu saimniecībā; tiesībsargs vēl dod laiku

Jūrmalas pašvaldība gadiem nelikumīgi iekasējusi nomas maksu par iedzīvotājiem iedalītām kapavietām. Tā pēc kādas jūrmalnieces sūdzības izpētījis Tiesībsarga birojs.

Jau gadu iepriekš Augstākā tiesa lēmumā norādīja, ka iznomāt kapavietas ir prettiesiski, jo nomāšana kā tāda ir ar mērķi gūt ienākumus. Taču Latvijā ar kapavietām nav pieņemts tirgoties.

Tomēr naudas iekasēšana no cilvēkiem neizbēgamajos dzīves brīžos nav vienīgā Jūrmalas liga. Vairāk nekā gada garumā kūrortpilsētā dīkā stāv izbūvētais kolumbārijs, kurā varētu ievietot urnas ar mirušo cilvēku pelniem.

Lai gan Latvijā mirušos tradicionāli ierasts apglabāt zemē, pēdējos gados arvien lielāka interese rodas par iespēju aizgājējus kremēt.

To apliecina pieredze Rīgā, kur vecās kapsētas ir aizpildītas, bet atvērtas ir tikai pāris, kur ik nedēļu notiek desmitiem bēru.

Šopavasar Otrajos Meža kapos Rīgā tika atklāts par teju 200 000 eiro izbūvētais kolumbārijs. Tas izveidots kompozīcijā no divpadsmit 2, 3, 4 un 5 līmeņu būvēm, kuru centrā stikla skulptūra ar uzrakstu “Viņi vienmēr paliks mūsu atmiņās”. Kolumbārijā ir vieta gandrīz 300 pelnu urnām, un maksa par četrvietīgu nišu ir teju 600 eiro.

Pirmās urnas gan tur saliktas tikai jūlijā, stāsta Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla. “Vēl joprojām ir jautājums par to, kā nobeigt iesāktos darbus, jo bija runa par to, vai to apstrādāt ar īpašu šķidrumu vai atstāt esošo betona struktūru un to nokrāsot. Tad atrada optimālo risinājumu – krāsu – kas gan saglabā struktūru, gan nosedz betona izsviedrējumus, kas bija radušies. Kolumbārijs reāli sāka strādāt jūlijā,” norāda Zēla.

Viņš stāsta, ka kolumbārijā ir rezervētas 32 vietas, taču rezervāciju skaits ar katru dienu aug.

“Ar gravējumu stiklā ir kādas 20 vietas (..) Tas rāda, ka cilvēkiem ir krietni lielāka interese par šo objektu, nekā mēs domājām. Līdz ar to mēs optimistiski varam skatīties uz šādu objektu iespējamu realizāciju citā vietā. Mēs domājam, ka pāris gadu laikā tās vietas varētu būt aizpildītas. Interese ir atkarīga no paša cilvēka – ir cilvēki, kas vēlas būt tuvāk [kolumbārija] centram, ir tādi, kas grib tuvāk malai. Cik cilvēku, tik viedokļu,” klāsta Zēla.

Šobrīd urnas ir iespējams novietot it visur kolumbārijā, jo brīvu vietu netrūkst.

Pirms vairāk nekā gada kolumbārijs tika uzcelts arī Slokas kapos Jūrmalā. Vēl pērnvasar pašvaldības iestādes “Jūrmalas kapi” vadītājs Guntars Lasis skaidroja, ka drīz vien kolumbārijs tiks atvērts urnām.

“Cilvēki mirst. Vietas ir jāsagādā,” saka Lasis. “Kolumbārijs tika uzcelts, taču Jūrmalas pilsētas dome to vēl nav pieņēmusi. Ja cilvēks nomirst, tad jānāk uz mūsu biroju, un mēs piešķiram kapa vietu. To sāk trūkst – ja mirušais tiek apbedīts, tad radinieki sāk prasīt vairākas kapa vietas – divas, četras. Tas ir maksas pakalpojums,” klāsta Lasis.

To, kāpēc kolumbārijs vēl nav nodots lietošanā, tagad Jūrmalas kapu šefs Lasis komentēt atsakās. Zināms, ka dome to nav pieņēmusi ekspluatācijā. Arī pašvaldība līdz rudenim par šo lietu atsakās runāt. Topot saistošie noteikumi, kuros iekļaujams maksas cenrādis par urnu izlikšanu izbūvētajos skapīšos.

Pašreizējie noteikumi par četrvietīgas kapavietas ierādīšanu jūrmalniekiem liek maksāt 110 eiro. Taču ar to bērinieku izdevumi nebeidzas. Jūrmala par kapavietām prasa arī ikgadēju nomas maksu.

Viens eiro par vienu kvadrātmetru gadā. Par četrvietīgu kapu tie ir 12 eiro.

Augstākās tiesas tiesnese Jautrīte Briede tādu maksu sauc par nepareizu.

“Konkrētais zemes gabaliņš, kas tiek piešķirts konkrētajai personai, lai tā apbedītu savu tuvinieku, ir publiska zemes gabaliņa piešķiršana sevišķā lietošanā,” skaidro Briede. “Tam nevajadzētu notikt, iznomājot zemi. Tam vajadzētu notikt, piešķirot atļauju izmantot šo zemi. No publisko tiesību viedokļa tur ir liela atšķirība – vai tiek prasīta nomas maksa vai tiek prasīta nodeva par šo atļauju. Kapa vieta nav saimnieciskās apgrozības priekšmets,” skaidro Briede.

Jūrmalas situāciju izpētījis arī Tiesībsarga birojs. Tur secināts, ka Jūrmala nomas maksu prasa prettiesiski.

Pirmkārt, gādāt par kapiem pašvaldībām liek likums. Tas darāms par publiskajiem līdzekļiem. Arī nodevu nedrīkst iekasēt, saka Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

“Publiska vieta kapsēta nevar tikt iznomāta, jo nomas un peļņas gūšanas raksturs var būt tikai tādai publiskai vietai, kas nav nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām,” norāda Rezevska. “Tiesībsargs, arī izpētot likumu par nodokļiem un nodevām, konstatēja, ka neviens no tiem uzdevumiem, par ko var iekasēt nodevas, neatbilst kapsētu uzturēšanai. Kopsavilkumā Tiesībsargs secināja, ka noteikumi, kādus šobrīd ir pieņēmusi Jūrmalas pilsētas dome, neatbilst tiesiskuma principam. Jūrmalas dome arī ir pārsniegusi deleģējumu. Līdz 1. novembrim tiesībsargs ir lūdzis pārskatīt šos noteikumus un izdarīt attiecīgus grozījumus – pēc būtības atcelt prettiesisku noteiktu nomas maksas par kapavietas izmantošanu,” skaidro Rezevska.

Tiesībsargs Jūrmalas gadījuma kontekstā plāno vērst arī citu pašvaldību uzmanību. Vienlaikus birojā norāda, ka par vietas ierādīšanu naudu prasīt drīkst. Jūrmala sola, ka līdz noteiktajam termiņam noteikumus labos. Tad arī varētu sakārtot kolumbārija izmantošanas jautājumu.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti