Par to liecina 30. janvārī pieņemtais lēmums, kur Čalovska iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi uzskaitīti divos teikumos. “Krimināllietu tiesu palāta atzīst par deklaratīvu aizstāvības norādi, ka Denisa Čalovska izdošanas gadījumā Amerikas Savienotajām Valstīm tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības. Amerikas Savienotā Valsts [citēts dokumentā rakstītais] ir demokrātiska, kas, noslēdzot ar Latviju līgumu par izdošanu, uzņēmās pienācīgi ievērot cilvēka tiesības un likuma varu, garantēt apsūdzētai personai tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.”
LTV aptaujātie juristi norāda – tieši šie divi teikumi pierāda, ka iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Augstākā tiesa nemaz nav vērtējusi. Un šis fakts varētu būt viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc ECT varētu būt sniegusi Latvijas valdības lēmumam negatīvu atbildi.
„Ja tiesa ir piemērojusi pagaidu aizsardzību, ir skaidrs, ka tiesai vismaz pastāv šajā gadījumā šaubas, ka Čalovska kunga izdošanas gadījumā viņa tiesības varētu tikt neatgriezeniski pārkāptas, jo, kā es esmu minējis vairākkārt, ASV konvencija nav saistoša,” saka LU asociētais profesors Artūrs Kučs.
Viņš norāda, ka Ģenerālprokuratūrai un AT būs jāveic cilvēktiesību analīze. „Turpmāk šādās lietās ir jāveic arī pienācīga cilvēktiesību aizsardzības analīze, kas nav vienkārša, jo šeit saduras vairāki cilvēktiesību līgumi, arī juristiem dažkārt ir grūti, kad ir jāskatās ne tikai vienā līgumā, bet jāskatās arī ECT konvencija, arī tās garantijas, kas izriet no konvencijas. Gribētos cerēt, ka attiecīgi secinājumi pēc šī gadījuma tiks izdarīti,” saka Kučs.
Tiesībsargs Juris Jansons atzīmēja, ka jau iepriekš Tiesībsarga birojs brīdinājis par to, ka Latvijai ir jābūt pilnām garantijām, ka cilvēktiesību standarts tiks nodrošināts ne mazāks, kā tas ir Latvijā. „Es domāju, ka būtu ļoti rūpīgi tagad jāanalizē par procedūru kā tādu un otrs - arī politiķu attieksme būtu jāmaina pret pilsoņu izdošanu, un, ja vien ir iespējams Latvijas pilsoņus tiesāt šeit (..) Tie ir mūsu pilsoņi, un tikai ārkārtas situācijās varbūt būtu iespējama pilsoņu izdošana,” saka Jansons. „(..) Čalovski nedrīkst aizturēt ilgāk par gadu. Tas ir noteikts Kriminālprocesa likumā. Jautājums, kas notiek pēc gada. Tad reāli cilvēks bez reāli celtām apsūdzībām, bez sprieduma atrodas apcietinājumā, ar ļoti ierobežotu tiesību aspektu un gaida tiesvedību Eiropas cilvēktiesību tiesā vai ASV,” uzsver Jansons.
To atzīmē arī Kučs, norādot, ka Latvijā nav bijis precedents, ka aizturētais cilvēks atrastos apcietinājumā ilgāk par gadu.
Ziņots, ka ECT ceturtdien noraidīja Latvijas valdības otrdien pieņemto lēmumu izdot Čalovski ASV. Iepriekš ASV bija lūgusi Latviju izdot Čalovski, lai tiesātu viņu par iespējamiem kibernoziegumiem, kurus viņš veicis kopā ar Krievijas un Rumānijas pilsoņiem. Viņus apsūdz par datorvīrusa „Gozi” radīšanu, kas iekļuvis datoros un banku kontos, izzogot tos.
