Āmuru, zāģu, urbju un slīpmašīnu troksnis jau no agra rīta pārņēmis visu Ērgļu profesionālās vidusskolas apkārtni. Lai arī jumiķu sacensības Latvijā kļuvušas par tradīciju, Ērgļos tās norisinās pirmo reizi. Pārsvarā jumiķi savu arodu Latvijā apguvuši pašmācības ceļā, tāpēc kopš šī mācību gada Ērgļi kļuvuši par vienīgo profesionālu jumiķu kalvi valstī.
„Mēs tā arī esam piegājuši šai lietai, ka, sasitoties kopā ar Latvijas Jumiķu apvienību un ar lielākajām jumtu ražotāju un izplatītāju kompānijām, darām to, lai šis mācību process būtu tiešām kvalitatīvs,” norāda Ērgļu profesionālās vidusskolas direktors Andris Spaile.
Par jumiķu profesionālās sagatavošanas uzsākšanu gandarījumu pauž arī Latvijas Jumiķu asociācijas pārstāvji, kas uzskata, ka šai amatniecības nozarei ir jākļūst arī par līdztiesīgu partneri gan topošā Būvniecības likuma apspriešanā, gan jāuzsāk nopietna jumiķu reģistra izveidošana, kas palīdzētu apzināt aroda pratējus un viņu kvalifikācijas līmeni.
„Mēs ļoti gribētu iesaistīties šai apspriešanas procesā, jo diemžēl mūs kā amatniekus tur neaicina, tur aicina būvinženierus, tur aicina arhitektus, tur aicina būvuzraugus, bet būvamatnieki tiek atstumti malā,” norāda sertificēts jumtu eksperts Armands Liede.
„Galvenais šādu sacensību ieguvums ir rast jaunu pieredzi, jo īpaši topošie speciālisti var smelties pieredzējušo meistaru padomus. Tas ir svarīgi tāpēc, lai mēs apzinātu kvalitatīvus meistarus, lai izskaustu nekvalitatīvu darbu,” saka Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Ilmārs Jurjāns.
Cilvēks var atnākt apskatīties, saprast, kā to pareizi dara, jaunie puikas mācās, kā to dara šeit, nevis aizejot uz kaut kādu uzņēmumu un mēģinot eksperimentēt par pasūtītāja vai, respektīvi, par jūsējo naudiņu,” saka jumiķis Normunds Vilciņš.
To, ka Latvijas jumiķi ir sava aroda meistari, apliecina labu amatnieku pieprasījums darba tirgū, kā arī godalgotās vietas pasaules čempionātos.
