Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Turpina skatīt traģisko mājdzemdību krimināllietu

Jelgavas traģisko mājdzemdību krimināllieta: liecinieki stāsta par liegumu ārstēties un «smadzeņu skalošanu»

Neļāva izmantot ārstu palīdzību, tāpēc smagās dzemdībās Jelgavā pirms pusgada izdzisa 21 gadu vecas sievietes un viņas mazuļa dzīvības. Sieviete un viņas ģimene pieder pie draudzes, kur aizliegta ārstu palīdzība, tāpēc nelaimes ārstē ar lūgšanām. Zemgales rajona tiesa Jelgavā turpināja skatīt krimināllietu, kurā par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez medicīniskās palīdzības apsūdzētas trīs personas.

Uz tiesas sēdi bija atnākuši daudzi liecinieki, apsūdzēto un bojā gājušās jaunietes paziņas, bijušie draudzes locekļi. Tāpēc tiesai nācās meklēt citu, lielāku tiesas zāli, kuru aizpilda gan lietas dalībnieki, gan žurnālisti, kuru interese ir liela.

Apsūdzētie – ģimenes locekļi – nolēma dzemdības pieņemt paši. Tās bija smagas, ar krampjiem, dzemdētājai zaudējot samaņu. Solvita Dāvida ir vienīgā no trim apsūdzētajiem, kas ir uz brīvām kājām. Viņa uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

Dāvida un bojā gājušās sievietes vīrs Renārs Jēgermanis, kā arī tēvs Valdis Simsons nāk no Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes, kur ārstniecības vietā iztiek ar lūgšanām. Arī viņi uz žurnālistu jautājumiem atbildēja ar klusēšanu.

Vispirms bojā gāja bērns, dienu vēlāk – māte. Apsūdzības izvirzītas gan par neatļautu ārstēšanu, gan medicīniskās palīdzības liegšanu.

“Šīs personas ir arī atstājušas dzemdētāju bezpalīdzības stāvoklī, redzot arī viņas tā brīža stāvokli, kad viņa ir bezsamaņā, nevar pati par sevi parūpēties,” sacīja prokurore Zinaīda Egle.

Prokurores apsūdzības ir sešas lappuses garas, un viņa ir pārliecināta, ka apsūdzēto vaina ir pierādīta.

Tā kā sieviete un viņas bērns ir miruši, cietušo šajā lietā nav.

“Faktiskās darbības ir notikušas, bet kvalifikācijai es nepiekrītu. [Notikušo] visi nožēlo. Arī viņi nožēlo. Tas ir loģiski,” sacīja apsūdzēto Simsona un Jēgermaņa aizstāvis Armands Stumbergs.

“Par apsūdzības kvalitāti droši vien izteiksimies debatēs. To es jau pirmīt teicu,” pauda apsūdzētās Dāvidas aizstāvis Dainis Lūsis.

Bijušie draudzes locekļi Latvijas Televīzijai apliecināja, ka, arī slimojot ar gripu, medicīnisko palīdzību nedrīkstēja saņemt. Šādos gadījumos bija jālūdzas. Par dzemdību gaitu visi informēti ar īsziņu starpniecību. Līdz pienākusi pēdējā īsziņa – sieviete ir mirusi. Runāt kameras priekšā ar savu īsto vārdu gan neviens nav gatavs, jo ir kauns. Draudzi viņi pametuši.

“Ja cilvēks pavada pārāk ilgu laiku tur, cilvēks vienkārši vairāk nesaprot. Tev tur visu laiku “skalo smadzenes”, skalo, skalo, kamēr tu vairs nevari izturēt un tam piekrīti,” tā LTV sacīja kāds liecinieks.

Tiesvedība būs gara un smaga. Sēdes ir nozīmētas vairākus mēnešus uz priekšu. Tiks nopratināti daudzi liecinieki, arī Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgais līderis Jānis Dāvids.

Kā stāsta liecinieki, draudzes garīgais līderis Jānis Dāvids vēlējies, lai viņu sauc par Svēto garu. Kopš tiesvedības sākuma viņš no cilvēkiem izvairās. Liecinieki uzsver, ka, tieši viņam kļūstot par draudzes līderi,

iedibināti jauni likumi, tostarp aizliegums apmeklēt ārstu, skatīties televīziju, veidot attiecības ar tiem, kas ir ārpus draudzes.

Dāvidam šajā kriminālprocesā ir liecinieka statuss. Iepriekš viņš bijis plašāk pazīstams kā Svētes maiznīcas īpašnieks. Šī maiznīca līdz šī gada februārim piederējusi arī mirušās meitenes tēvam – draudzes ganam. Tagad uzņēmuma īpašnieks ir kāds cits draudzes loceklis. Nedz maiznīcā, nedz mājās pašu Dāvidu LTV sastapt neizdevās.

Notikušais pievērsis arī varas iestāžu, tostarp Valsts drošības dienesta uzmanību, un tagad draudzes darbību pārbauda. Ja ir zināms par vēl kādiem letāliem gadījumiem vai citiem pārkāpumiem, ir aicinājums ziņot policijai.

Konkrētā draudze ir oficiāli reģistrēta, un tajā ir aptuveni 170 locekļi, viņu vidū arī vairāki nepilngadīgi bērni.

Par to, ka arī viņiem medicīniskā palīdzība varētu būt liegta, valsts iestādes līdz šim sūdzības neesot saņēmušas.

“Redziet, šīs reliģiskās organizācijas statūtos nekas tāds nav ierakstīts. Proti, darbības dokumenti apliecina, ka viņu darbība atbilst normatīvajiem aktiem. Ko viņi dara faktiski - vai viņi ievēro savus statūtus faktiskajā darbībā – to Tieslietu ministrija konstatēt nevar,” skaidroja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.

Saskaņā ar likumu reliģisko organizāciju darbību var izbeigt vienīgi tiesa gadījumos, ja reliģiskā organizācija neievēro vai aicina neievērot likumus, kā arī, ja tā ar savu darbību apdraud citu personu veselību un tikumību. To tagad vērtē atbildīgie dienesti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti