Dienas ziņas

Izstāde uzjundī atmiņas

Dienas ziņas

Hercoga Jēkaba gadatirgus Kuldīgā

Jelgavas novadā svin ražas svētkus

Jelgavas novadā svin ražas svētkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ar dziesmām, tradicionālo tirdziņu un pārdomām par dzīvi laukos Jelgavas novadā šodien aizvadīti gadskārtējie ražas svētki. Mazie ražotāji ar šogad izaudzēto ir apmierināti, un arī eiro ieviešana vairs nešķiet biedējoša - lielākas bažas māc par to, ka aizvien vairāk izzūd tradicionālais lauku dzīves modelis.

Ap četrdesmit mazo uzņēmēju no Jelgavas novada un tuvākās apkārtnes, kā arī amatnieki no Lietuvas šodien pulcējās gadskārtējos ražas svētkos. Lai gan meteoroloģiskie apstākļi šogad sagādājuši nevienu vien pārsteigumu, zemnieki bilst – raža padevusies laba.

„Man ir pilnīgi viss, kas aug dārzā, bet šogad bija ļoti laba raža sīpoliem. Man ir ģimenes sīpoli. No viena pavasarī iestādītā sīpola izaug 10-16, un ir bijuši, ka izaug pat pāri par 20,” stāsta dārzeņu audzētāja Līga Ēdere no Jaunsvirlaukas pagasta

Līdzās pašaudzētajiem dārzeņiem, maizei, sieram un kūpinājumiem, arī spainīši ar jogurtu. Saimniece, pensionēta pārtikas tehnoloģe, bilst, ka mazajiem ražotājiem aizvien biežāk nākoties lavierēt starp pašizmaksu un pircēju rocību.

„Visas izmaksas kļūst dārgākas un dārgākas, un arī attieksme pret laukiem, un laukos dzīvojošajiem... mums, teiksim, Staļģenes ciematiņā ir tikai dažas gotiņas, jo ļaudīm vairs nav izdevīgi šīs lietas,” saka mājražotāja Rita Sidrabe.

Mājasmātes lomā iejutusies zemnieku saimniecība ''Līči''. Kamēr saimnieks izvizina viesus, saimnieces rūpējas par gardu zupu. Arī šai saimniecībai, kura uzņēmumu reģistrā ir jau vairākus gadu desmitus, attīstoties nācās izvēlēties prioritātes.

„Mums zeme nebija tik daudz, lai mēs varētu tā lielākos apmēros šiverēt. Šoseja ir tuvu, un visiem ēst gribās. Bija pieprasījums un mēs rūpējamies par piedāvājumu,” stāsta kafejnīcas vadītāja Vita Šķiņķe.

Ražas svētki zemniekiem iezīmē vēl kādu jaunu pagriezienu. Pirmo reizi tirdziņā cenas atspoguļotas ne vien latos, bet arī eiro. Notiek arī dažādas viktorīnas, kur ikviens var pārbaudīt savas zināšanas par lielo eiropas māju un tās tradīcijām.

Organizatoriem nākas atzīt, ka lauku ļaudis ir zinoši arī šajos jautājumos, un tas vieš cerību, ka arī eiro mūsu maciņos ienāks kā gaidīts viesis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti