Šis projekts nav nekas jauns un Jēkabpils pilsētas pašvaldībai priekšā celts jau 2010.gadā, bet Jēkabpils rajona padomei - vēl pagājušā gadsimta 90.gadu beigās, kad Latvija nebija iestājusies Eiropas Savienībā (ES). Projekts jau toreiz paredzēja divu spēkstaciju būvniecību pie Jēkabpils, kas nozīmētu, ka no zemes virsas pazustu ne vien liela daļa Jēkabpils apkaimes, tajā skaitā vēsturiskā Ābeļsala, bet arī Pļaviņas.
Ja Saeima līdz 2015.gada 7.maijam varētu apstiprināt šo likumprojektu, tad jau 2018.gadā tiktu radīts vairāk nekā 50 000 jaunu darbavietu, papildu ienākumi valsts un pašvaldību budžetos varētu pārsniegt miljardu eiro, sola biedrība "Mazo un vidējo uzņēmēju konfederācija", kuru pārstāv jau no iepriekšējās biedrības "Arha" laikiem zināmais Valērijs Štamers.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis jau iepriekš šo projektu nosauca par slima suņa murgiem, to neatbalsta ne deputāti, ne domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, kurš tā aktualizāciju saista ar jauno ES fondu plānošanas periodu un ar to saistītajām projektu naudām.
"Ko nozīmē mūsu mazajai Latvijai pāri izrakt kanālu, puskilometru platu? Tas nozīmē, ka Latvija kā tāda pazūd. Kas mums ir? Folklora, Daugaviņa māmuliņa, senleja, ainavas, daudzas tādas vērtības, kuras nedrīkst aizskart. Otrs, kas man rada pārdomas, šīs aktivitātes ar mega projektu parādās pirms katra plānošanas perioda. Par to bija domāts jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Tas arī man vieš tādu pārliecību, ka tur īsti nav kaut kas pārdomāts. Es esmu skeptiski un negatīvi noskaņots pret šo projektu," uzsver Leonīds Salcevičs.
Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis ir vēl kategoriskāks un norāda: "Pat, ja šāds projekts teorētiski ir iespējams un ja to realizētu, tas parādītu mūsu valsts dabas aizsardzības sistēmas un, es pat teiktu, Latvijas valsts pilnīgu impotenci. Daugavas kanāla rakšana pārvērstu Daugavu par smirdīgu kanālu. Izzudīs unikālā Daugavas upes un tās ielejas bioloģiskā daudzveidība. Daugava pārstās funkcionēt kā sugu migrācijas koridors. Nododot Daugavu, mēs pārdosim savu valsti tiem, kas gūs tiešos labumus no šī projekta. Un tās noteikti nebūs Daugavas krastos esošās pašvaldības vai Latvijas valsts. Tie būs citi ļaudis. Vai mums to vajag?"
