Ministre noliedz, ka vakancēm VID varētu meklēt pretendentus starp politiski pietuvinātām personām. “Labāk būtu, ja tas būtu kandidāts no malas, jo, ja nākamais vadītājs būtu kaut kādā veidā politiski iezīmēts, tad tas varētu būt sliktākais, kas notiktu. Jo uzticamības atjaunošana VID ir būtisks faktors, un neitrāls profesionāls vadītājs ir būtisks nosacījums,” raidījumam teica Reizniece-Ozola.
Tikai tad, kad būs izvēlēts VID vadītājs, viņa kompetencē būs atrast vietniekus. Par šīm vakancēm ministre ir konsultējusies ar drošības struktūru pārstāvjiem, taču pagaidām labu ideju nav bijis. Šobrīd ietekmīgākā vakance, neskaitot VID ģenerāldirektora krēslu, ir ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā.
Iepriekš VID ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki bija paredzēts pārcelt uz darbu ārpus VID, meklējot iespējas Iekšlietu ministrijā. Taču šī rotācija galu galā nenotika. Formālais iemesls – viņam netika atrasta atbilstoša vakance Iekšlietu ministrijā. Intervijā Latvijas Radio VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzina, ka šis ir jautājums, uz kuru viņai pašai nav atbildes.
Savukārt finanšu ministre raidījumam “De facto”, atbildot uz jautājumu, kas īsti notika, saka:
“Es pieņemu, ka tā ir kāda Kaspara Čerņecka vēlme iekrampēties kādā pozīcijā Valsts ieņēmumu dienestā, acīmredzot, viņam ir svarīgi tur būt.”
Uz jautājumu, vai viņš varēja panākt, ka citas iestādes viņu neņem pretī, Reizniece-Ozola saka: “Man grūti pateikt, iespējams, ka viņš arī pastrādāja, lai viņu nepaņem pretī, bet es nezinu visas aizkulises.”
Čerņeckis tagad iecelts par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoru.
