Panorāma

Ungārijas Valsts sekretārs: Tas nav mūsu karš!

Panorāma

Panorāma

Vienotība uz Saeimas vēlēšanām dodas ar K. Kariņu vadībā

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš

Rudenī gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) Ministru prezidenta amata kandidāts būs esošais premjers Krišjānis Kariņš.

Par Kariņa nomināciju partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā Vienotība" kopsēdē paziņoja "Vienotības" domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri un partijas "Kuldīgas novadam" valdes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. 

Lēmums tika pieņemts vienbalsīgi.

Krišjānis Kariņš būs vēlēšanu saraksta līderis Vidzemē. Šajā sarakstā līdzās Krišjānim Kariņam būs viņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs 13. Saeimā Ainars Latkovskis.

Rīgā "Jaunās Vienotības" saraksta līderis būs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura vadītajā sarakstā vēlēšanām balotējas arī 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens būs apvienības vēlēšanu saraksta priekšgalā Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Šajā apgabalā 14. Saeimas vēlēšanām balotēsies Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Zemgalē partiju apvienības "Jaunā Vienotība" līderis 13. Saeimas vēlēšanās būs finanšu ministrs Jānis Reirs un 13. Saeimas deputāte Anda Čakša, savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā "Jaunās Vienotības" saraksta vadībā būs 13. Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un dzejniece, latgaliešu kultūras kopēja Anna Rancāne.

Kariņa valdība šī gada sākumā kļuva par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Kariņš kā prioritātes darbam 14. Saeimas laikā nosauca atbalsta turpināšanu Ukrainai, atbalstu mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, politiskās nācijas izveidi Latvijā, izglītības nozares reformu turpināšanu, viedo reindustrializāciju un Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kariņš norādīja, ka patlaban nav indikāciju par to, ka Krievijas iebrukums suverēnā valstī varētu noslēgties tuvākajā laikā, tādēļ Ukraina ir jāturpina atbalstīt cīņā ar agresoru. Ukraina, Kariņa ieskatā, ir jāturpina balstīt ne tikai finansiāli un ar militāru aprīkojumu, bet arī politiskā līmenī. Viņš kā piemēru minēja savu un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) paveikto, darba vizītēs ārvalstīs aktīvi uzstājot, ka Ukrainai ir jādod iespēja kļūt par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti.

Premjers atzina, ka Eiropas Savienības noteiktās sankcijas ir sāpīgas ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā, tomēr, ja ir vēlme apturēt Krievijas agresiju, jāturpina sniegt Ukrainai arī šāda veida atbalsts.

Vienlaikus Kariņš norādīja, ka ir jāturpina stiprināt Latvijas drošība. Jau ir pieņemts lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tomēr, Kariņaprāt, nākamajos četros gados šī robeža varētu būt arī jāpaaugstina. Tāpat ir jāturpina arī aktīvs darbs pie tā, lai Latvijas sabiedrotie stiprinātu savu klātbūtni Latvijā, tostarp šeit izvietojot pastāvīgas kaujas grupas.

Saistībā ar pieaugošajām cenām un palīdzību Latvijas iedzīvotājiem Ministru prezidents atzīmēja, ka viņš plāno izskatīšanai valdībā virzīt Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto plānu par atbalsta sniegšanu krīzes situācijā, kas, lai gan nav perfekts, "iet pareizajā virzienā". Kariņš arī neizslēdza iespēju reformēt visu atbalstu sistēmu kopumā.

Premjers atzīmēja, ka atjaunotās neatkarības laikā Latvijai nav labi veicies ar sabiedrības integrācijas procesu. Pareizs solis šādā virzienā ir apstiprinātā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Kariņš uzsvēra, ka pirms kara sākuma vairumam Latvijas iedzīvotāju bijis jāsadzīvo ar atsevišķu sabiedrības locekļu viedokļiem par Krieviju, tomēr Latvijas iedzīvotājiem ir jābeidz šajā ziņā būt iecietīgiem, jo nav pieļaujams, ka kāds Latvijā atbalsta Krievijas propagandu.

Tāpat Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valsts iedzīvotāju nedefinē viņa etniskā piederība - Latvijas iedzīvotāju raksturo fakts, ka atbalsti latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

Saistībā ar izglītību premjers atzīmēja, ka valstij būtu jāskatās, kā vairāk palīdzēt nevis "elites bērniem", kas veido mazu daļu, bet gan apakšējam un vidusslānim, lai palīdzētu iegūt kvalitatīvu izglītību pēc iespējas vairāk cilvēku. Šāds faktors ir svarīgs arī investoriem, kas, vērtējot savas iespējas ieguldīt konkrētā valstī, vērā ņem arī darbaspēka pieejamību, ko var veicināt kvalitatīvas izglītības nodrošināšana.

Kariņš arī pauda, ka karš Ukrainā valstīm, kuras līdz šim bijušas atkarīgas no Krievijas fosilajiem energoresursiem, dod iespēju izmantot fosilo kurināmo no citām valstīm vai attīstīt enerģētiku ar savā valstī pieejamajām iespējām. Līdzīgi esot arī Latvijai, kam, pēc Kariņa teiktā, jāizbeidz atkarība no Krievijas enerģētikas jūga, izmantojot enerģijas iegūšanai ūdeni, biomasu, vēju un sauli.

"Jaunā Vienotība" sastāv no partijām "Vienotība", "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālā partija", savukārt ar "Latgales partiju" apvienībai ir sadarbība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt