''Pastkastītes ir cerību simbols, publiskai apskatei izliktas katra individuālās gaidas uz kaut ko.” – Ar šīm pārdomām Jānis Deinats dalās, stāvot pie fotogrāfijas, kurā redzama pelēka dēļu siena ar četrām pastkastītēm. Divas ir pelēkas, divas – zaļas. Uz vienas zaļās lieliem dzelteniem burtiem rakstīts „Veselība 127”, bet uz otras zaļās – ziliem burtiem „Cerība 76”. Fotogrāfijas neatšifrē, kam tās pieder, tādējādi katrs skatītājs var radīt savu stāstu, saka fotomākslinieks:
„Dzīves romāns tas principā jau ir. Ja iedziļinātos, tur varētu stāstus un romānus stāstīt tikai no tā, ka mēs redzam vienkāršas lietas acu priekšā”.
Strādājot pie projekta, Jānis Deinats daudz braukājis pa Latviju, un atklājis visdažādākos pastkastīšu stāstus, veidolus un novietojumus
- sākot no vienkārša garena cauruma kādā sētā līdz pavisam šiki izcakinātiem darinājumiem kādā bagātā Rīgas kvartālā.
Pastkastītes ir visdažādākajās krāsās. Novietotas gan pie mājas, gan lauka malā, gan pienaglotas pie koka. Dažām ir jumtiņi, citas ir svaigi krāsotas, citas aplupušas. Kāda izgreznota ar brieža ragiem, kāda apaugusi ar mežvīniem. Un ir pat vesela pastkastīšu kopa, kas novietota akurāt kādas kapsētas malā.
„Tas, ko es fotografēju, ir ne tik daudz fakti, cik attiecības. Tas ir tas, kas mani interesē. Jo fakti ir tikai fakti – nu avīze, bet, ja jūs paņemat dzejoļu grāmatu, jūs taču negaidāt faktu atklājumu dzejā. Tāpat ir ar šīm fotogrāfijām,” spriež Jānis Deinats.
Spilgts attiecību stāsts neapšaubāmi ir fotogrāfija ar četru pastkastīšu rindu kāda lauka malā. Rindā izceļas spilgti sarkani krāsota kastīte. Tā ir visaugstākā, tā ir atvērta un uz tās baltiem burtiem rakstīts sievietes vārds:
„Mēs braucam… oh, un ir… Nu kā tu neapstāsies pie šāda… Te ir skaidri redzama sarkana Ilzīte centrā, kura vienmēr ir atvērta”.
Pastkastītes ir stāsts arī par laiku un to īpašniekiem tieši šajā laikā. Vienas atspoguļo vairāk optimisma un veiksmes, citas – vairāk vientulības un pamestības noskaņas:
„Tā ir bijusī muiža. Tās ir senas durvis. Varbūt cilvēki, kas tur dzīvo, nav tik bagāti. Bet viss šis pagātnes bagātīgais mantojums ir apaudzis ar mūsdienu iespējām vai neiespējām. Tur ir pamats tieši socioloģiskajai analīzei. Gandrīz katru bildi var tieši arī šādā veidā analizēt”.
Atrast neparastāku skatu punktu, lai runātu gan par Latvijas, gan Latvijas Pasta simtgadi – tieši tāds bijis arī fotoprojekta mērķis. Rezultātu raksturo viens no idejas autoriem Latvijas Pasta Filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs:
„Pastkastes šajā grāmatā dejo dejas virpulī. Mēs caur šīm pastkastēm redzam, kā tām apkārt mutuļo dzīve. Šī ir grāmata gan par pastu, gan par Latviju. Šeit mēs redzam dažādas Latvijas vietas dažādos gadalaikos”.
Grāmata „100 pasta pieturu” ar 100 Jāņa Deinata fotogrāfijām atvēršanas svētkus piedzīvo šodien vienlaikus ar izstādes atklāšanu galerijā „Museum LV”.
Bet 5.oktobrī plkst.15 NicePlace Telpa K.Barona ielā 21a (iekšpagalmā), Rīgā, atzīmējot Pasaules pasta dienu, Latvijas Pasts organizē tradicionālo Latvijas pastkaršu sūtītāju un starptautiskās Postcrossing kustības dalībnieku tikšanos, kurā plānots iepazīstināt ar Jāni Deinatu. Tikšanās laikā postkroseri varēs nosūtīt pastkartes ar J.Deinata fotogrāfiju attēliem.
Pasaules pasta dienu 9.oktobrī atzīmē visās Pasaules Pasta savienības (Universal Postal Union) 192 dalībvalstīs – arī Latvijā.
