"Virzot šos grozījumus, Izgkītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē. Augstākās izglītības sektora pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalsta un pat pieprasa plašāku ES valodu lietojumu, kā arī norāda uz barjerām esošajā likumdošanā. Turpretī koalīcijas partneru pārstāvji no "Vienotības" un Nacionālās apvienības uzskata, ka esošais regulējums jau pieļauj pietiekami plašu ES valodu lietojumu. Šajā gadījumā ministrija ir līdzīgās domās ar augstākās izglītības sektoru un uzskata, ka esošā likumdošana rada būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspēku un studentu piesaistei, tāpēc tā ir jāmaina," uzsver Ķīlis.
Divās sanāksmēs, kas notika Izglītības un zinātnes ministrijas telpās, koalīcijas partneru pārstāvji pauda savus pretargumentus, un savu atbalstu grozījumiem pagaidām paudusi tikai Reformu partija. Nacionālās apvienības pārstāvji norādīja, ka pēc viņu ieskatiem, šādi likuma grozījumi apdraud latviešu valodu. Savukārt "Vienotības" pārstāve Ina Druviete norādīja, ka esošais regulējums dod visas iespējas izmantot Eiropas Savienības valodas, un augstskolu vadība un administrācijas korekti neizprot esošās likuma normas. Neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa pagaidām atturējās formulēt savu nostāju, norādot, ka nepieciešams laiks, lai izpētītu esošo un piedāvāto regulējumu.
Atsaucoties uz Boloņas procesa pētījumu, ministrija uzsver, ka augstākā izglītība Latvijā kopumā ir salīdzinoši ļoti noslēgta. No visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, t.i. gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza, un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā.
