Šāds papildu finansējums ļautu nodrošināt 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas atalgojumu mēnesī par 36 stundu darba nedēļu tiem pedagogiem, kas strādā skolās, kurās vidējais bērnu skaits klasē nav mazāks par 25 skolēniem.
Atkarībā no skolas vidējā skolēnu skaita klasē skolotāju atalgojums samazinās, taču starpība starp augstāko un zemāko atalgojumu plānota ne vairāk kā 20% apmērā.
Izglītības ministre Mārīte Seile uzsver, ka galvenais jaunā modeļa mērķis ir samazināt skolotāju algu atšķirības.
„Ierosinājums ir saglabāt atšķirīgu atalgojumu, vai skolotājs strādā ar 25 bērnu klasi vai arī ar 10 bērnu klasi. Bet mēs vēlētos, lai tā atšķirība starp pirmo un piekto grupu noteikti nepārsniedz 200 eiro,” saka Seile.
„Šī ir vieta diskusijām, vai tie ir 200 eiro, vai tie ir 150 eiro, noteikti ne vairāk. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka reālā dzīvē starpība var sasniegt pat 60% procentus,” pauda ministre.
Viņa skaidroja, ka piektā skolu grupa atalgojums būtu 1000 eiro bruto, un pirmā skolu grupa – 870 eiro. „Tātad starpība 130 eiro starp augšējo un apakšējo slieksni, un attiecīgi tad pārējie pa vidu,” skaidro Seile.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško paziņoja, ka ir saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus par streika uzsākšanu. Arodbiedrība vēl līdz marta beigām gaidīs ministrijas atbildes uz saviem jautājumiem par algu modeli. Pēc tam arodbiedrība sola lemt par streika uzsākšanu.
Par pašreizējo modeli “nauda seko skolēnam” kritiku pauduši gan OECD pētnieki un Valsts kontrole, gan pedagogi, gan arodbiedrības un citi sociālie partneri, jo šajā modelī pedagogi par līdzīgu darba apjomu saņem ļoti atšķirīgu atalgojumu. Turklāt veids, kā aprēķina valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, ir sarežģīts un necaurskatāms, piešķirtais finansējums pašvaldībās tiek pārdalīts pēc neskaidriem kritērijiem.
Lai novērstu šos trūkumus, IZM sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām un aprobācijā iesaistītajām skolām izstrādā atalgojuma jauno modeli. Šobrīd šim mērķim ir rezervēti trīs miljoni eiro 2015.gada pēdējiem četriem mācību gada mēnešiem.
Atalgojuma jaunajā modelī IZM aprēķina katrai skolai skolotāju amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, un atkarībā no skolēnu skaita skolā aprēķina skolas direktora vietnieku un bibliotekāru amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, kā arī skolas direktora amata algas apmēru. Pašvaldības, nemainot finansējuma sadali, nodos to skolām. Savukārt pašvaldības saņems mērķdotāciju atbalsta personālam, ko pārdalīs atbilstoši skolēnu vajadzībām pašvaldībā, ilgstoši slimojošo skolēnu apmācībai, mācību stundu aizvietošanas darbu apmaksai. Jaunajā modelī tiks saglabāta samaksa par iegūto pedagogu darba kvalitātes pakāpi.
Trešdien izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tiekas ar premjeri Laimdotu Straujumu, Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas pārstāvjiem un Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu aktualitātes izglītības sistēmā, tai skaitā, virzību jaunā pedagogu atalgojuma aprobācijā un ieviešanā.
Jau ziņots, ka Iizglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžetā paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Valdība solīja par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
