Šogad pavasarī notikušais pirmais pilotprojekta eksāmens fizikā, ķīmijā un dabas zinībās, kuram skolas varēja pieteikties brīvprātīgi un kuru atšķirība no parastā izvēles centralizētā eksāmena kārtoja visa klase, parādīja, ka vidējais zināšanu līmenis ir zemāks, nekā izvēles eksāmenos.
Turklāt izrādījās, ka skolēniem lielākās grūtības sagādā uzdevumi, kuri ir domāti problēmu risināšanai un zināšanu un prasmju pielietošanai nestandarta situācijās.
Catlaks norādīja, ka, tiklīdz kādu eksāmenu padara par obligāto, pazeminās kopējais līmenis, arī veidot šo eksāmenu nākas tā, lai tas derētu visiem, mazliet arī pazeminot prasības.
Viņaprāt, vēl lielākā problēma ļoti bieži ir tā, ka arvien vairāk skolotāju savā darbā orientējas uz eksāmenu rezultātiem, nevis cenšas dot skolēniem ne tikai iegaumējamas zināšanas, atkārtojumu zināšanas, bet veidot dziļāku izpratni.
Tāpēc centrs strādā pie jaunās kompetenču pieejas, ko ieviesīs pakāpeniski. Projekts ilgs piecus gadus, jaunā satura ieviešana sāksies 2018.gadā 1.-4.klasēs, un 2021./2022. mācību gadā to ieviešot jau 9. - 12. klasēs.
Nākamā gada rudenī sistēmu izmēģinās 80 izglītības iestādēs, lai sagatavotos pakāpeniskai ieviešanai no 2018.gada rudens. Skolas aprobācijai piesakās aktīvi un interese ir liela.
Centrs arī sagaida aktīvu līdzdalību, jo šis nav projekts, kurā gatavu rezultātu dos “no augšas”, šajā projektā centrs vēlas iesaistīt visu pedagoģisko kopienu, darba grupās iesaistot vairāk nekā 300 cilvēkus, strādājošos pedagogus un dažādām specializācijas jomām, kā arī augstskolu pasniedzējus, tas būs kopdarbs.
“Tas nebūs jauns saturs, ko radīja neliela šauru ekspertu grupa šaurā lokā,” uzsvēra Catlaks.
“Protams, ka mums ir kopējas kompetenču ietvars un kopējā koncepcija, taču mēs gribam, lai reālais saturs veidotos “no apakšas” ne mazāk kā “no augšas”,” viņš skaidroja.
Kompetenču pieeja nozīmē, ka skolēnus māca un gatavo dzīvei reālā sabiedrībā, reālā vidē, un uzdevumiem un mācību saturam, tam, ko skolā dara stundās, nebūtu jābūt teorētiski vispārīgam, bet pietuvinātam reālai īstenībai, skaidroja Catlaks.
Tam gan nāksies pārskatīt esošais mācību saturs, kas bieži vien ir pārblīvēts ar informāciju, un būs jāatbrīvo laiks, lai varētu strādāt, vairāk iedziļinoties atsevišķās tēmās.
“Es nedomāju, ka izmaiņas būs tik radikālas, protams, paliks priekšmeti, būs mums pazīstamās jomas - matemātika, dabas zinātnes, valodas,” sacīja Catlaks. Tomēr veidojot jauno saturu, skolotājiem dos iespēju rūpīgāk strādāt ar skolēniem.
Savukārt eksāmenu obligātums nav panaceja. “Tas, ka mēs padarām kādu eksāmenu obligātu, pat pats par sevi neko neatrisinās. Jautājums ir par saturu, kādā veidā šīs zināšanas tiks iegūtas un apgūtas un vai skolēni saskata šo saikni ar realitāti,” uzsvēra Catlaks.
