Vismaz 10 000 balsu portālā manabalss.lv savākusi divu 12. klases skolnieču rosinātā iniciatīva, lai skolēns drīkstētu katrā mācību priekšmetā uzlabot vairāk par vienu atzīmi. Paula Gļeba un Vendija Una Magone ir Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolnieces, kuras ir iniciatīvas autores. Viņas iebilst pret jauno vērtēšanas sistēmu.
Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, skaidrojot izmaiņas jaunajā vērtēšanas sistēmā, uzsver, ka daudzas lietas ir pilnveidotas. Pirmkārt, ir vienojušies, ka atzīme ir par to, ko bērns spēj parādīt no prasmju un zināšanu viedokļa. Tomēr ir daudz kolēģu un vecāku, kuri uzskata, ka par centību vajadzētu papildus bonusa atzīmi. Otrs – vērtējums ir dinamisks.
Vērtēšana ir nepieciešama daļa no mācīšanās procesa viedokļa, vērtēšana notiek katrā stundā, tas nav ar atzīmēm, bet skolotājs ierauga – var vai nevar turpināt vielu.
Skolēni un vecāki nesaprot formatīvās vērtēšanas kritērijus, pauda Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska. Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls akcentēja, ka skolotājs mēra "vidējo temperatūru", skolā samazinājies formatīvais vērtējums.
Praksē skolotāji māca noteiktu saturu, un ir pieņēmums, ka bērns iemācās, bet tas ir tikai pieņēmums, par to nepieciešams katru stundu pārliecināties. Realitātē šis pieņēmums ir atkarīgs no iepriekšējām zināšanām. Formatīvā vērtēšana ir nozīmīga, lai pārliecinātos, ka ir apgūta viela un var turpināt mācīties tālāk. Piemēram – bērns formatīvā vērtējumā saņem 70%–80%, bet pārbaudes darbā tikai piecas balles. Jāsaprot, vai bērns šādus darbus ir veicis, vai to darījis patstāvīgi, vai skolotājs ir laicīgi informējis par visu saistībā ar pārbaudes darbu, vai bērnam kaut kas nav atgadījies, kāpēc nevajadzēja bērnam rakstīt tajā dienā pārbaudes darbu, skaidroja Pestovs.
Šavalgina uzsvēra, ka no 2024. gada 1. septembra virzāmies uz to, lai izpratne par vērtējumu visā valstī būtu vienāda.
Tagad skolās ir atšķirīgas vērtēšanas skalas, bet tās nākotnē būs vienādas. Svarīga vērtēšanas kārtība, vecāku un skolēnu informētība.
Pestovs skaidroja, ka izmaiņa nav tīri tehniska, pārmaiņa prasa katram skolotājam citādi skatīties uz mācību procesu. Mācīšanās un kļūdīšanās notiek tad, kad ir uzrakstīts pārbaudes darbs, tam jābūt citādi – pirms pārbaudes darba ir jāmācās un jākļūdās, jāsaņem atgriezeniskā saite, tad ir pārbaudes darbs, kas parāda, cik tālu esam tikuši.
Iespēja pierādīt, ka es zinu un protu vairāk, ir katram bērnam.
KONTEKSTS:
2022. gada septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidojās situācija, kad esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolās.
Apstiprinātie noteikumi paredz četrus vērtēšanas veidus – formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā vērtēšana.
Vairāk par vērtēšanas principiem šeit.
