Visā valstī piemērot vienādas prasības, neskatoties uz konkrētās vietas saslimšanas rādītājiem un iespējas ievērot piesardzības prasības, nav pareizi – tā uzskata vairāki uzrunātie pašvaldību izglītības nozares pārstāvji Latgalē, piemēram, Rēzeknes novadā.
“Mēs redzam, ka Rēzeknes novada pašvaldībā un arī tuvākajā apkārtnē, neskaitot Daugavpils novadu, Daugavpili, Krāslavu, mums tādu saslimšanu nav. Mēs mierīgi varētu strādāt un darboties tā, kā līdz šim,” uzskata Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.
Viņš atzīst, ka ir problēmas visiem skolēniem nodrošināt vienlīdzīgas tehniskās iespējas – datoru, internetu, lai mācītos no mājām, un, attālināti mācoties, cieš arī kvalitāte.
“Pēc veiktās aptaujas konstatējām, ka tas, kas pavasarī tika mācīts, es saprotu, ka vēl pa vidu bija vasara, – [bērni] tomēr ir pazaudējuši šīs zināšanas un tās iemaņas, un skolotājiem dažu brīdi vajag pacensties, lai iekavēto atkal atgūtu. Mēs jau šobrīd runājam par pašvadītu mācīšanos skolēniem, bet tomēr skolēni nav gatavi būt pašvadīti un mācēt mācīties,” norādīja Skudra.
“Attālās lauku skolās, kur iespēja kontaktēties vispār ir ļoti minimālas, es domāju, ka 7.–9. klases arī varēja droši mācīties,” sprieda Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.
Par to, ka pašvaldībām jāvērtē pašām, skatoties pēc konkrētās pašvaldības un skolas epidemioloģiskās situācijas, iestājas arī Preiļu novada pašvaldībā.
“Augusta beigās pašvaldība pieņēmām lēmumu par iespējām strādāt A režīmā, protams, līdz tam, kamēr mainās kādi ārējie nosacījumi. Ņemot vērā situāciju, mēs arī lielākām skolām bijām izstrādājuši grafiku, lai klases nesastopas, tur bija dažādi laiku sākumi, un mums tas nekādus apdraudējumus neradīja,” skaidroja Zagorskis.
Izvērtēt pašiem, kā īstenot mācības, vēlas arī Riebiņu novadā, atzīstot, ka tehniskais nodrošinājums neļauj īstenot attālināto procesu kvalitatīvi.
“Ir sarežģījumi ar to, ka kādam bērnam nav interneta, kādam nav ierīces; tā jau ideāli nebūs, ka visiem viss būs, par to mēs nevaram sapņot,” sacīja Riebiņu novada izglītības jautājumu koordinatore Evelīna Visocka.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), apzinot viedokļus, no piektdienas uzsāks kampaņu, kurā aicinās Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī politiķus noteikt, ka pašvaldības pašas varēs lemt par mācību modeļa izvēli, vērtējot epidemioloģisko situāciju, informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
“Tur, kur nav un, iespējams, var arī nebūt neviena sasirgušā, tad kamdēļ viņiem būtu jāstrādā attālinātā režīmā? Un diemžēl arī nozares ministrija nebija līdz galam sagatavojusies šādam lēmumam no praktiskās puses. Viegli ir pieņemt lēmumu, ka mācības ir attālināti kaut vai uz nedēļu, bet tai pašā laikā: vai nozares ministrija pajautāja sociālajiem un sadarbības partneriem, vai pietiekami ir daudzveidīgā resursa, lai to izdarītu – tehnoloģiju pieejamība, mācību līdzekļu pieejamība, kāda ir skolēniem, kāda pedagogiem, īpaši tiem pedagogiem, kuri realizē jauno saturu, un tas skar šīs 7., 10. klases. Ja virzījās uz šo, tad ministrijai vajadzēja vairāk pastrādāt, lai būtu dažādie atbalstošie vajadzīgie resursi pedagogiem, lai viņi var to nedēļu pilnvērtīgāk nostrādāt attālināti, bet nav tā visa, kur nu vēl, lai mēs runātu par attālinātā darba izdevumu daļēju kompensēšanu, par to vispār neviens negrib runāt,” pauda Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka šāds lēmums pieņemts vien drošības apsvērumu dēļ, vērojot arī to, ka līdz šim ne visas izglītības iestādes rīkojušās apdomīgi.
“Mēs devām šo iespēju, un man par lielu nožēlu B modeli lielās skolas izvēlējās ļoti kūtri, tai skaitā tieši lielajās pilsētās, kas principā bija acīmredzams, ka nevarēs nodrošināt epidemiologu nospraustās prasības par vienu kopumu un par klašu nepārklāšanos. Savukārt šajā brīdī, kad dati liecina, ka Latvijā ir Covid-19 vilnis, tas ir preventīvs pasākums, lai ierobežotu jebkādu krustošanos un plūsmas, un, ņemot vērā, ka brīvlaiks, mēs varam paredzēt, ka krietni mazāks skolēnu un skolotāju skaits ceļos uz citām ģeogrāfiskām vietām, bet mēs nevaram izslēgt, ka tas notiks, tāpēc arī preventīvi visā Latvijas teritorijā 7.–12.klasei šī ir tāda pārbaudes nedēļa,” sacīja ministre.
Ja pēc attālināto mācību nedēļas nesekos Covid-19 saslimšanu pieaugums, pašvaldības varēs pašas pieņemt lēmumu par to, kā skolās turpināt mācību procesu.
