Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aiztur divus kriminālpolicistus Latgalē

Vai apdraudēta izglītības reforma?

Izglītības ministre kritizē skolu karti; pētniekam bažas par reformu

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) kritizē pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma iepriekš izstrādātās "Skolu kartes" kvalitāti, kā arī izmaksu objektivitāti. Kritika apkopota informatīvajā ziņojumā, ar ko ministre otrdien, 26. februārī, iepazīstināja valdību. Tikmēr skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs pēc iepazīšanās ar ziņojumu pauda bažas par to, vai skolu reforma vispār tiks veikta, uzsverot, ka ziņojumā minētas arī daudzas nepatiesības.

Mēs esam sabiedrība, kas dzīvo no projekta uz projektu, Latvijā netiek īstenota sistēmiska un ilgtspējīga plānošana. Šīs ir dažas no frāzēm, kas ietvertas IZM informatīvajā ziņojumā, ar ko otrdien iepazīstināta valdība.

Izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka reformas gaitā pietrūkst sadarbības un komunikācijas starp pašvaldībām un IZM, tāpēc rodoties virkne problēmsituāciju.

"Tie tuvākie soļi, kas tiek risināti, ir tieši sadarbība ar pašvaldību, jo kā zināms, līdz 29. martam mēs gaidām katras pašvaldības redzējumu par izglītības stratēģiju viņu novadā, kā attīstīsies skolu reforma," teica ministre.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka valdības sēdē ar interesi uzklausījis šo ziņojumu, pierakstījis ministres atkārtoti uzsvērto.

"Tas, kā mēs šo jautājumu skatīsim, ir nevis izolēti, lai ministrs pats kuļas, kā tik var, bet tomēr tā, ka valdība [vērtēs] kopumā, jo daudzi jautājumi jāskata kopumā ar administratīvi teritoriālo reformu. Jautājumi iet roku rokā," teica premjers.

Ar informatīvā ziņojuma saturu iepazinies arī skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs, kurš arī izstrādāja ministres kritizēto skolu karti. Tā saturs viņam radījis bažas par skolu reformas īstenošanu.

"Īstenībā nerodas pārliecība, ka tā tiks īstenota, jo tiek vaicāts pēc papildu finansējuma, tai pašā laikā viens no galvenajiem finansējuma avotiem, jau domājot par to, ko mēs, kad vētījām to skolu saimniecību, bija izcelt ārā naudu no neefektīvas saimniekošanas.

Es domāju, ka šajā dokumentā viss kas ir krustu šķērsu sarakstīts, tai skaitā arī nepatiesības, tai skaitā par skolu karti. Tā jau mēs varam visu ko tur un pēc tam brīnīties, ka nekas neiet uz priekšu," teica Turlajs.

Viņš uzskata, ka ziņojumā akcenti ir salikti nepareizos virzienos, un uzsver, ka jau pašlaik Latvija izglītībā iegulda lielāku finansējumu nekā vidēji Eiropā, vienlaikus maksājot zemākās algas pedagogiem. Tāpēc vienīgais veids, kā palielināt finansējumu, esot produktivitātes celšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti