Valsts autoceļu posmi ar lielāko satiksmes intensitāti 2020. gadā:
- Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas līdz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) krustojumam – 53 353 automašīnas diennaktī;
- Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) līdz Jūrmalai – 44 800 automašīnas diennaktī;
- Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz krustojumam ar Tallinas šoseju (A1) – 41 401 automašīna diennaktī.
LVC informēja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē kopējā vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma uz valsts galvenajiem autoceļiem 2020. gadā ir bijusi par 7% mazāka nekā gadu iepriekš un bija 6060 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Savukārt kravas transporta satiksmes intensitātes kritums bija nedaudz mazāks – 6%.
Pierīgā satiksmes intensitātes kritums ir bijis mazāks nekā valstī kopumā. Piemēram, pērn aprīlī kopumā valstī satiksmes intensitāte samazinājās par 26,4%, bet Pierīgā samazinājums bija par 20,6%.
Salīdzinot 2020. gadu pret 2019. gadu, vislielākais kritums valsts galveno autoceļu tīklā bija vērojams aprīlī (-26,4%), maijā (-15,9%) un novembrī (-14,4%). Satiksmes intensitātes pieaugums pērn bija vērojams tikai gada pirmajos mēnešos: janvārī (+6%) un februārī (+3,2%). Arī Pierīgā, salīdzinot 2020. gada datus ar 2019. gada datiem, redzams, ka vislielākais plūsmas samazinājums bija tieši aprīlī (-20,6%). Kopumā Pierīgā sešus mēnešus 2020. gadā vērojams satiksmes intensitātes pieaugums, bet sešus – kritums. Augstākais pieaugums bija janvārī (+8,5%) un septembrī (+6,6%).
Satiksmes intensitātes datos atspoguļojas arī 2020. gada vasarā atceltie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi – vietējais tūrisms atgrieza transportlīdzekļu plūsmu. Ja 2020. gada maijā attiecībā pret 2019. gada maiju satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem bija par vairāk nekā 15% zemāka, tad jūnijā jau pēc ārkārtas situācijas beigām plūsma bija samazinājusies par 8,6%, bet augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vairs tikai par 1,1% mazāka.
Arī 2021. gadā šī tendence turpinās, kopējā satiksmes intensitāte gada pirmajā ceturksnī pret 2019. gada attiecīgo laiku posmu ir samazinājusies par 13,8%.
LVC atzīmēja, ka satiksmes intensitātes dati parasti uzrāda valsts ekonomikas stāvokli. Aplūkojot tos ilgtermiņā, var redzēt, ka no 2000. gada līdz 2008. gadam satiksmes intensitāte valsts ceļu tīklā diezgan strauji pieauga, savukārt 2009.gadā – līdz ar ekonomisko krīzi – gandrīz tikpat strauji kritās. Tikai 2015. gadā satiksmes intensitāte gandrīz sasniedza 2008. gada līmeni, un 2016. gadā jau pārsniedza to. 2020. gadā līdz ar Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi kritās arī satiksmes intensitāte.
