Prezidents trešdien jau otro reizi noraidīja „Vienotības" virzīto kandidātu Arti Pabriku un deva partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7.janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt savu izraudzīto kandidātu.
Ikstens LTV raidījumam „Rīta Panorāma" atgādināja, ka alternatīvus bezpartejiskus kandidātus mēdza meklēt, ja partijas nevarēja vienoties par premjera amata kandidātu, bet šobrīd partijas nevar izpatikt prezidentam. Taču pat vissarežģītākajā situācijā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, ka pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem izveidot valdību premjera amatā tika aicināts uzņēmējs Andris Šķēle, pirms tam kuluāros tika panākta vienošanas par viņa atbalstīšanu
Prezidents apmaldījies pats savos kritērijos," „Rīta Panorāmai" sacīja Ikstens.
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc būtu jāmeklē cits potenciālais premjers, ja partijas vienojas par to kandidātu, kas var nodrošināt, ka valdība sāktu darbu bez ilgas iešūpošanās, kuru atbalsta sabiedrība. Arī intervijā Latvijas Radio Ikstens prezidenta rīcību nodevēja par dīvainu, norādot, ka aizbildināšanās ar kādu neizskaidrotu darbību saistībā ar Zvārdes poligonu nav pārliecinoša.
„Prezidents nespēja pats skaidri formulēt kritērijus, pats sapinies savos skaidrojumos un pretenzijās," intervijā Latvijas Radio uzsvēra Ikstens, pieļaujot gan, ka prezidents, iespējams, „vēlas izmudžināt kādu savu kandidatūru".
Pretēji paša paustajai vēlmei izveidot valdību jau šogad, prezidents šobrīd „paņēma pauzi", un tagad notiek kārtējā vilcināšanās, kas nekādi neatbilst ne labas pārvaldības, ne atbildīgas politikas principiem, arī intervijā Latvijas Televīzijā pauda Ikstens.
Viņš gan atzina, ka nomainīt prezidentu šobrīd būtu ļoti nopietns solis, vēl „tā neizpratne nav sasniegusi tik lielus apmērus", lai to spertu.
Jau ziņots, ka Bērziņš noraidīja vienīgo premjera amata kandidātu - „Vienotības" virzīto aizsardzības ministru Arti Pabriku, un viņa vietā partijām būs jāmeklē cits jaunās valdības vadītājs. „Vienotība" Ministru prezidenta amatam virzīja tikai Pabriku, taču jau trešdienas rītā „Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis atklāja, ka partija jau domā par citu kandidātu, meklējot to gan partijā, gan ārpus tās
Dombrovskis no amata atkāpās novembra nogalē. Šo soli viņš pamatoja ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, kurā, iebrūkot veikala „Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
"Vienotība" pauda gatavību uzņemties arī nākamās valdības vadību un izvirzīja trīs iespējamos kandidātus – Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Valsts prezidents pēc sarunām ar politiskajām partijām nolēmis uz valdības vadītāja amatu nenosaukt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem un turpināt politiskās konsultācijas šonedēļ.
Prezidents arī neoficiāli piedāvājis premjera amatu Āboltiņai, taču viņa no tā atteikusies.
