Vēlēšanās uzvarējusī liberālā "Reformu partija", līdz šīm opozīcijā, pāris dienas pēc vēlēšanām piedāvāja līdz šīm valdošajiem, bet otrajā vietā palikušajiem centristiem sākt sarunas par divu partiju koalīciju. Ar 60 deputātiem 101 krēsla parlamentā tas nodrošinātu vairākumu.
Taču premjera Jiri Ratasa vadītie centristi Kajas Kallas "Reformu partijas" piedāvājumu noraidīja.
Tā vietā – daudziem negaidīti – centristu partija šonedēļ sāka konsultācijas par iespējamām koalīcijas sarunām ar konservatīvo partiju „Tēvzeme” un nacionālistisko, eiropskeptisko, galēji labējo "Konservatīvo tautas" partiju jeb EKRE.
EKRE tagad kļuvusi par trešo lielāko partiju parlamentā. Taču, piemēram, reformisti izslēguši ar to sadarboties. Pirms vēlēšanām noraidošs bija arī "Centra partijas" līderis Ratass. Nacionālistisko EKRE grūti uzskatīt par piemērotu koalīcijas partneri centristiem, kuru atbalsta bāze ir Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji.
Sākot konsultācijas par šādas trīs partiju koalīcijas izveidi, Ratass cenšas uzņemties iniciatīvu, tomēr notiekošais daudzus samulsinājis, vērtē Tartu universitātes politologs Vello Pettais.
„To kopumā vērtē kā Centra partijas centienus palikt pie varas. Daudzi partijā šķiet ļoti nevēlas ļaut reformistiem atgriezties pie varas. Ratass spēlē riskantu spēli. Notiekošais samulsinājis arī ārvalstu diplomātus. Vakar [centristi, tēvzemieši un EKRE] sasauca diplomātus un vēstniekus, lai viņiem paskaidrotu, kā viss varētu izskatīties, kaut nekādas vienošanās vēl nemaz nav noslēgtas. Tas parāda, cik jūtīgs ir šis jautājums. Taču tas arī parāda, cik dīvaini tas ir, ka Igaunijai jāapspriežas ar saviem ārvalstu sabiedrotajiem pirms vispār noslēgta koalīcijas vienošanās,” teica Pettais.
Eiropas Parlamentā "Centra partija" ietilpst Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses jeb ALDE deputātu frakcijā. Tās līderis Gijs Verhofstadts Ratasam trešdien nosūtījis vēstuli, kurā aicina neveidot koalīciju ar EKRE, to nodēvējot par „ekstrēmu labējā spārna politisko partiju, kas atgādina Eiropas fašistiskos režīmus”. Ratass atcirta, ka „ne jau Brisele apstiprina koalīcijas”, un tā nevar „diktēt, kādai būtu jābūt [Igaunijas] jaunajai koalīcijai.”
Politologs Pettais tikmēr norāda uz riskiem pašai "Centra partijai", ja tā tiešām būs vienā valdībā ar EKRE.
„Sliktākais iespējamais iznākums var būt, ka Centra partijas redzamākie krievvalodīgie līderi atšķeļas. Un mēs varam nonākt situācijā, kad izveidojas krievu partija un krievvalodīgie vēlētāji ir vīlušies. Ka Ratass Centra partiju tik ļoti iesaista šajā koalīcijā, ka krievvalodīgie līderi jūtas spiesti no tās izstāties un dibināt paši savu partiju. Tas būtiski izmainītu Igaunijas politisko ainavu," norādīja Pettais.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida premjera amatam pagaidām nevienu nav nominējusi. Tradicionāli tas ir uzvarējušās partijas līderis, šajā gadījumā – liberālās "Reformu partijas" līdere Kaja Kallasa.
