Panorāma

Polijā apbedī Ukrainas raķetes sprādzienā bojā gājušos

Panorāma

Panorāma

Malku un šķeldu pašvaldības gādā savos īpašumos

Iepirkumiem beidzoties bez rezultāta, malku un šķeldu Preiļu un Augšdaugavas novada pašvaldības gādā savos īpašumos

Nespējot atrast malkas piegādātāju vai izlemjot taupīt, pašvaldības Dienvidlatgalē kurināmo šoruden nevis iepērk, bet gādā savos īpašumos. Preiļos un Augšdaugavas novadā apgalvo, ka tas, visdrīzāk, ir tikai krīzes situācijas risinājums, paužot bažas, ka tām tiks pārmests – tas nav tas, ar ko jānodarbojas pašvaldībām. Ministrijās šādu risinājumu vērtē piesardzīgi.

Augustā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināja pašvaldības iesniegt informāciju, kā tām sokas ar gatavošanos apkures sezonai. Bažas, ka ir skolas, slimnīcas vai dzīvokļu mājas, kas pieslēgtas pie centrālās apkures, nāksiet salt, jo nav sagādāts kurināmais, nepastiprinājās.

Ministrijā noskaidroja, ka par biežāk izmantoto kurināmā veidu kļuvusi šķelda, to izmanto teju visās pašvaldībās.

Vēl aizvien plaši izplatīta ir arī dabasgāze, to izmanto divas trešdaļas pašvaldību. Apmēram tikpat arī granulas. Retāk, pārsvarā ciematos vai atsevišķi vienai vai dažām ēkām, siltumapgādes nodrošināšanai izmanto malku. Septiņās pašvaldībās izmanto dīzeļdegvielu. Vēl trīs pašvaldības kurina akmeņogles, piemēram, Augšdaugavas novadā, bet tās plānots nomainīt pret granulām.

Tiesa ne granulu, bet malkas sagāde šajā pašvaldībā sagādājusi vairāk rūpju. Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta mežā žūst pamatīgs baļķu krāvums lauka vidū. Kamēr zeme vēl nav sasalusi, izvest to nav iespējams. Līdz ar to vairākās novada ar malku kurināmās katlumājās jāiztiek ar pagājušā gada krājumu atlikumu. Diviem iepirkumiem beidzoties bez rezultāta, pašvaldībā izlēma malku gādāt sev piederošajos mežos.

Augšdaugavas novada tehniskais direktors Valērijs Ļaksa uzsver: "Tas nav pašvaldības darbs. Mums ir jātaisa iepirkumi, jāiepērk malka par pieņemamām cenām. Viss šajā situācija nonāca līdz tādam stāvoklim, ka izejmateriālu nav un cenas ir neadekvāti augstas."

Mežizstrādes darbu veikšanai uzņēmumi gan atsaukušies un pašvaldībā lēš, ka kubikmetra malkas sagāde savos mežos tai būs izmaksājusi apmēram 30 eiro, kas ir vidēji trīs reizes lētāk, nekā pērkot gatavu malku, ja nu pārdevējs tomēr būtu atradies. Preiļos sauc citus skaitļus. Pašvaldības izpilddirektors apgalvo, ka lēmums, šķeldot savos īpašumos esošos krūmus, ir galvenais iemesls, kāpēc pilsētā izdevies saglabāt līdzšinējo siltumapgādes tarifu – 54 eiro par megavatstundu. Līdz ar to valsts solītā kompensācija mājsaimniecībām centralizētās apkures izmaksu pieauguma segšanai šeit nav nepieciešama. Preiļu novada izpilddirektors Aigars Zīmelis stāsta: "Šis liekais maksājums kādam citam būtu jāveic. Iedzīvotājiem, vai tas, ko es absolūti neatbalstu – valsts atbalsts, nauda, kas tiek maksāta dažādās kompensācijās, tā kādam būs jāatdod atpakaļ."

Preiļu novadā šķeldošanas darbus veic pieci dažādi uzņēmēji, tostarp vietējie zemnieki. Ja šķeldas cena nekritīsies un pārdevēju pēc pirmā iepirkuma neizdosies atrast, tāpat rīkoties šeit plāno arī vēl nākamajai apkures sezonai nepieciešamā šķeldas apjoma sagādei.

Preiļu un Augšdaugavas novadu rīcība tomēr nav plaši izplatīta prakse, lēš Latvijas Pašvaldību savienībā. LPS padomnieks Aino Salmiņš teic:

"Droši vien pie kaut kādiem apstākļiem mums pārmetīs, ka pašvaldības nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ka pašvaldības ierobežo konkurenci, bet tā ir viena no pazīmēm, ka šķeldas tirgus Latvijā gluži vienkārši nestrādā."

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns skaidro: "Šī cena, kas ir par šķeldu, ir samazinājusies. Tā ir atgriezusies aptuveni jūlija, augusta cenu līmenī, kas salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir salīdzinoši augsta, bet jebkurā gadījuma tas ir pozitīvs signāls, ka tirgus normalizējas."

Ekonomikas ministrijā apgalvo, ka sūdzības no pašvaldībām par nespēju vai grūtībām iegādāties kurināmo pēdējā laikā vairs nav saņēmuši.

Šonedēļ beidzas termiņš, kad siltumuzņēmumiem jāiesniedz iesniegumi ar aprēķiniem, kādu summu valstij tiem jāpārskaita, daļēji sedzot tarifa pieaugumu mājsaimniecībām. Līdz šim no apstrādātajiem pieteikumiem lielākais centrālās siltumapgādes pakalpojuma tarifs ir 440 eiro un mazākais 71 eiro par megavatstundu. Abi tarifi ir apstiprināti vienas pašvaldības ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti