Trešdienas rīta intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka šādas pārmaiņas likumos varētu ieviest pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi Latvijas iedzīvotāji devušies uz Donbasu, lai pievienoties promaskavisko kaujinieku rindām.
Kozlovskis uzsvēra, ka šādi likumi jau darbojas, piemēram, Francijā, tāpēc Latvija nebūšot pirmā valsts, kurā soda ne tikai par tiešu līdzdalību teroristiskās organizācijās, kas šajā gadījumā ir prokrieviskie kaujinieki, bet arī, piemēram, par līdzdalību nometnēs. Iekšlietu ministrija jau tuvākajā laikā rosinās attiecīgo likumu grozījumus.
Viņš uzsvēra, ka „Humāno brīvprātīgo organizācija”, kas varētu būt rīkojusi dažu Latvijas iedzīvotāju došanos uz Donbasu, jau ir apzināta. Līdzdalības un aktivitātes līmenis tajā gan ir „ļoti, ļoti zems”, akcentēja Kozlovskis.
Tās ir zināmas personas, kuras jebkurā gadījumā ir saistītas ar Nepilsoņu kongresa aktivitātēm utt. (..) Tās ir atsevišķas personas. (..) Patlaban mēs nevaram būt bažīgi par masveida kustību,” pauda Kozlovskis.
Ministrs atzina, ka „melnais saraksts” Ukrainas notikumu dēļ var kļūt vēl plašāks, iekļaujot tajā Krievijas nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pēdējo reizi tieši Ukrainas kara dēļ tas tika paplašināts pagājušajās nedēļas pirmdienā, kad iebraukšana Latvijā tika liegta mūziķiem Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Valērijai. Kozlovskis apliecināja, ka neviens no viņiem nav centies iekļūt Latvijā.
Vaicāts, cik reāli pie atbildības ir saukt bijušo omonieti Vladimiru Antjufejevu, kurš savulaik 1990.gadu sākumā cīnījās pret Latvijas neatkarību, bet tagad ir kļuvis par pašpasludinātās „Doņeckas Tautas republikas” premjeru, Kozlovskis uzsvēra, ka Antjufejevs aizvien ir starptautiskajā meklēšanā. Pret viņu prasības varētu būt ne tikai Latvijai, bet arī Moldovai par viņa lomu Piedņestras konfliktā, kā arī Ukrainai par notikumiem šobrīd Donbasā.
