Iekšlietu ministrija: Valsts materiālās rezerves ilgstoši atstātas novārtā

Valsts materiālās rezerves tiek veidotas un uzkrātas, lai ārkārtas situācijās būtu iespējams atbalstīt dažādu iesaistīto dienestu darbu. Šī gada sākumā pieņemts jauns likums, kas atkarībā no materiālu grupas pārdalījis atbildību par materiālo rezervju uzturēšanu dažādām ministrijām. Iekšlietu ministrija (IeM), kuras pārraudzībā ir galvenais rezervju uzraugs – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), norāda, ka rezerves ilgstoši bijušas atstātas novārtā.

Iekšlietu ministrija: Valsts materiālās rezerves ilgstoši atstātas novārtāKristaps Feldmanis
    Šajā gadā spēkā stājās jauns valsts materiālo rezervju likums. Tā galvenā būtība ir, ka resursu pārvaldība tiek uzticēta konkrētām ministrijām atkarībā no krājuma grupas.

     

    Katastrofu medicīnas centra (KMC) vadītāja Olita Kravčenko norādīja, ka krājumi paredzēti militārā apdraudējuma pārvarēšanai, krīzes situāciju pārvarēšanai un neparedzētos gadījumos, lai novērstu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai.

    "Ir dažāda veida medikamenti. Tie ir gan sirds un asinsrades sistēmai, gan arī tīri glābšanai, neatliekamās palīdzības glābšanai nepieciešamie medikamenti, pretsāpju medikamenti. Tur ir arī veselības aprūpei nepieciešamais, kas ir pārsienamie, dažādi palagi, spilveni, gultas, matrači, lai mēs varētu izvērst papildu gultas kādā krīzes situācijā un pievest kādā zālē, nodrošināt 100 vai 1000 gultas," Kravčenko stāsta par savas iestādes atbildības jomu valsts materiālo rezervju krājumā.

    Tomēr Kravčenko atzīst, ka pilnīgi viss, kas būtu vēlams, valsts materiālajās rezervēs nav nodrošināts. Pie vainas finansiālā atbalsta trūkums.

    "Valsts materiālo rezervju likums paredzēja, ka primārais finanšu avots ir no vispārēja budžeta dotācijām, un no šī avota mēs neesam saņēmuši ilgus gadus nekādu summu.

    Arī tad, kad valsts rezerves nebija nozares pārvaldībā, bet bija Iekšlietu ministrijas pārvaldībā. Mēs nekad nevarēsim nopirkt tik daudz, kā mums vajadzētu un, ja mums no vispārēja budžeta netiek piešķirta nekāda nauda, tad mums viss ies mazumā," secina Kravčenko.

    KMC vadītāja min piemērus tam, kā materiālajās rezervēs trūkst. "Citās valstīs ir tomēr kaut kāds plānojums ar antivirālajiem medikamentiem, vakcīnām, bet mūsu valsts materiālajās rezervēs vakcīnas vispār netiek uzglabātas, jo tur nepieciešams speciāls režīms un tādas vienas valsts glabātavas vakcīnām šobrīd nav."

    Kravčenko skaidro, ka valsts materiālās rezerves nav paredzētas operatīvai reaģēšanai, tomēr tām ir nozīme, lai spētu atbalstīt dienestus krīzes situācijās. Par antivirālo medikamentu neesamību Kravčenko ir domājusi, un līdz ar jauno likumu tiek domāts arī par šādu medikamentu iekļaušanu rezervju sarakstā.

    Tikmēr IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aptiprina, ka valsts materiālās rezerves nav bijusi prioritāte.

    "Šobrīd pilnīgi noteikti materiālās rezerves nav finansētas atbilstoši tam, kas ir materiālo rezervju nomenklatūrā,

    bet šī situācija ir bijusi jau 15 gadu garumā, jo budžets tiek veidots atbilstoši prioritātēm un, lai arī cik mēs saprotam materiālo rezervju nozīmi, diemžēl, šī ir bijusi starp tām prioritātēm, kurām finansējums nav bijis pietiekams," atzina IeM valsts sekretārs.

    Trofimovs skaidroja, ka līdz šim finansējumu rezervju atjaunošanai varēja gūt no pašu līdzekļiem, proti, pārdodot kaut ko, kas atrodas rezervēs, tā vietā nopērkot ko citu. Šobrīd ir cerības, ka ar jauno likumu būs iespēja piesaistīt budžeta naudu, jo tad katra ministrija varēs vērtēt atsevišķi, cik prioritāra tai šķiet šī nozare, iesniedzot budžeta pieprasījumus.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti