Sadaļas Sadaļas

Iekšlietu ministrija rosina dzērājšoferus saukt pie kriminālatbildības

Iekšlietu ministrija izstrādājusi likuma grozījumus, kas paredz, ka autovadītāji, kuri sēdušies pie stūres vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā, tiek saukti pie kriminālatbildības.

ĪSUMĀ:

  • Rosina dzērājšoferus saukt pie kriminālatbildības.
  • Divām trešdaļām dzērājšoferu alkohola daudzums asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
  • Pērn negadījumos iesaistīti par 70 dzērājšoferiem vairāk nekā gadu iepriekš.
  • Ministrs vēlas kriminālatbildību dzērājšoferiem, citādi, atceļot administratīvo arestu, notikusi soda mīkstināšana.
  • Dzērājšoferu kriminālatbildības noteikšana iepriekš neguva Saeimas atbalstu.

Iekšlietu ministrija rosina dzērājšoferus saukt pie kriminālatbildībasLinda Spundiņa

Latvijā kopš pagājušā gada 1. jūlija dzērājšoferiem policija vairs nepiemēro administratīvo arestu, taču ir palielināti naudas sodi un pagarināts tiesību atņemšanas termiņš.

Izmaiņas nav viesušas pozitīvas tendences, jo dzērājšoferu skaits joprojām ir liels. Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Juris Jančevskis pastāstīja, ka pērn pieķerto dzērājšoferu skaits ir samazinājies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Taču pieaudzis to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros vadītāji bijuši alkohola reibumā.

"Ja mēs skatāmies pagājušā gada statistiku, tad kopējais negadījumu skaits mums bija samazinājies apmēram par 12%. Bet diemžēl negadījumi, kuros vadītājs bija reibuma stāvoklī, – šo negadījumu skaits bija palielinājies. Pagājušajā gadā tie bija 733 negadījumi, salīdzinot ar 2019. gadu, kad bija 663 gadījumi," norādīja Jančevskis.

Pērn policija administratīvo sodu par braukšanu dzērumā izrakstīja par 700 gadījumiem mazāk nekā 2019. gadā, taču, iespējams, ka pandēmija viesusi izmaiņas statistikā. Ārkārtējās situācijas sākumā cilvēki daudz mazāk pārvietojās, līdz ar to, iespējams, dzērājšoferi daudz retāk sēdās pie spēkrata stūres. Savukārt pretēja situācija tik konstatēta gada sākumā, kad komandantstundas laikā policija bija mobilizējusi savus spēkus.

Policijas pārstāvis norādīja, ka divām trešdaļām no visiem dzērājšoferiem alkohola koncentrācijas daudzums asinīs ir virs 1,5 promilēm. Tādēļ policija jau atkal atgriežas pie priekšlikuma saukt pie kriminālatbildības autovadītājus, kuri braukuši vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā. Likumsargi cer, ka kriminālatbildība būs labs instruments, lai mazinātu dzērājšoferu skaitu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV" frakcija) iestājas par kriminālatbildību dzērājšoferiem, ņemot vērā, ka, atceļot administratīvo arestu, notikusi soda mīkstināšana.

"Kamēr administratīvā aresta nav, dzērājšoferiem nav nekāda veida sociālās korekcijas programmu, nav arī kriminālatbildības par braukšanu smagā dzērumā.

Līdz brīdim, kamēr šāds transportlīdzekļa vadītājs nenotriec personu, nenodarot miesas bojājums, vai, nedod Dievs, iestājas nāve. Līdz tam šie cilvēki jūtas diezgan komfortabli. Un es uzskatu, ka tas ir bezatbildīgi," uzsvēra ministrs

Jau iepriekš priekšlikums par kriminālatbildību dzērājšoferiem tika aktualizēts, taču tad netika gūts Saeimas atbalsts.

Tagad Iekšlietu ministrijas Juridiskais departaments izstrādājis grozījumus. Lai paātrinātu procesu, ministrs priekšlikumu iesniegs koalīcijas sadarbības padomei diskusijai.

"Šie grozījumi jau paredz risināt problēmu tiesiskā rāmī, ja tā ir smaga alkohola koncentrācija asinīs – 1,5 promiles. Tā kā tie, kuri balsos pret, lai padomā, kāda ir situācija uz ielas. Mēs katru nedēļu apturam 60–70 dzērājšoferu, un daudzi no tiem mēdz būt smagā alkohola reibumā. Es esmu savu darbu izdarījis, es piedāvāju konkrētus grozījumus, tālāk tā ir deputātu izšķiršanās," sacīja Ģirģens.

Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns pirms mēneša Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā teica, ka bargi sodi neattur sabiedrību no noziegumiem, tomēr šāda kriminālatbildības noteikšana varētu būt risinājums dzērājšoferu problēmas mazināšanai.

"Manuprāt, atbilstoši šodienas situācijai pareizākais būtu kriminalizēt braukšanu dzērumā, kā tas ir visās Eiropas valstīs. Tas nekādā veidā nepalielinās krimināllietu izmeklējumu skaitu, jo arī dzērājšoferus mēs varam izmeklēt un nosūtīt tiesai 48 stundu laikā," norādīja Stukāns.

Saeimas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio stāstīja, ka komisija turpinās diskusiju par dzērājšoferu sodiem jūnija sākumā. Viņš norādīja, ka Latvija atvadījās no administratīvā aresta, jo tas bija par dārgu valstij un nespēja mainīt sodīto attieksmi.

Rancāns nav pārliecināts, vai kriminālatbildība atturēs cilvēkus reibumā vadīt auto.

"Tā doma, ka tagad apturēs kriminālatbildība, kurā varētu piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, kas būtu kaut kas līdzīgs arestam, bet būtu mazliet lielākas sekas tam cilvēkam. Varbūt viņam varētu atņemt to automašīnu, ar kuru viņš brauca. Vai tas palīdzēs? Varbūt," sacīja Rancāns.

Deputāts stāstīja, ka pašlaik jādomā par to, kā uzlabot sodu piedziņas sistēmu un kā mainīt dzērājšoferu paradumus. Taču, ja tiks lemts par kriminālatbildību, tad pēc piekritības tas ir Juridiskās komisijas jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt