Liepājas Veco kapu vēsture meklējama jau 17. gadsimta sākumā. Kapsētā atdusas arī vairāki gan Liepājai, gan Latvijai nozīmīgi cilvēki, piemēram, slavenais arhitekts Pauls Makss Berči un pilsētas galvas Kārlis Gotlībs Ūlihs un Teodors Breikšs.
Kapi vairākkārt izdemolēti jau kopš 1. pasaules kara. Turklāt padomju laikos daļai kapsētas uzbūvēja virsū Liepājas termoelektrocentrāli.
Biedrība “Liepājas optimistu pulks” uzskata, ka arī šobrīd kapu demolēšana turpinās, jo veco apbedījumu kapakmeņi neatrodas sākotnējās vietās, bet ir novietoti kapsētas malā pie žoga.
“No kurienes ir visi šie akmeņi, [..] konkrētu atbildi, no kurienes, tā arī nedzirdējām,” satraukumu pauž biedrības “Liepājas optimistu pulks” vadītāja Skaidrīte Solovjova.
“Kas ir nozīmīgāki [kapakmeņi], tie ir apzināti un nav aiztikti. Esošās vietās arī palikuši,” mierina Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Ivo Pavluško.
Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors stāsta, ka Vecie kapi jau kopš 1991. gada atkal ir atvērti apbedīšanai.
Savukārt “Optimistu pulka” galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par šo kapu vēsturi, kā arī vismaz teritorijas daļai, kur atrodas kapličas, iegūt kultūrvēsturisku statusu, lai saglabātu cieņu pret pilsētai nozīmīgiem cilvēkiem.
“Šogad esam plānojuši teritorijas labiekārtošanu, kā arī veikt kādus projektus šīs kapličas un blakus esošās teritorijas sakārtošanai. Esam pieprasījuši finansējumu, gaidām apstiprināšanu,” stāsta Pavluško.
Biedrība “Liepājas optimistu pulks” tieši Veco kapu sakārtošanā brīvprātīgi iesaistījusies jau kopš 1978. gada, kad to aizsācis tās dibinātājs Oļģerts Piķelis. Arī šobrīd viņi ir gatavi cīnīties, lai, viņuprāt, nozīmīgo mantojumu saglabātu nākamajām paaudzēm.
