Kāds vietējais uzņēmējs saka, - Līvāni esot Latgales paraugpilsēta. Arī līvāniete Alīda to apliecina: „Ziniet, mani ļoti apmierina mūsu pašvaldības darbs. Mums tiek ļoti daudz darīts pilsētai. Mums tiek remontētas ielas, visas sētas. Paskatieties, cik mūsu pilsēta ir skaista! Mums ir jauns muzejs uzcelts, kas bez šīs pašvaldības nebūtu noticis.”
Savukārt Jersikas pamatskolas skolotāja Mārīte Ondzule norāda uz problēmām: „Nauda seko bērnam... diemžēl lauku skolās ir bēdīga situācija, jo bērnu paliek arvien mazāk. Un es domāju, arī turpmākajā darbā jādomā tieši vairāk par lauku skolām. Kaut gan man šķiet, ka lauku skolas tiek arī šobrīd atbalstītas.”
Kritiskākie iedzīvotāju vārdi tiek veltīti rūpniecības sasalumam, kopš nebūtībā aizgājis Līvānu lepnums – stikla fabrika.
Ārpus pilsētas robežām sakoptība esot krietni mazāka. Ir arī iepriekšējo vēlēšanu solījumi, kuri nav īstenoti, piemēram, jauna 1.vidusskolas korpusa būvniecība. Mērs to skaidro ar reakciju uz izmaiņām vietējo iedzīvotāju vajadzībās. „Šobrīd mainās situācija, jāiet tam visam līdzi. Tas vairs nav vajadzīgs šajā brīdī. Bērnu skaits samazinās, nevajag lieki naudu izmest, bet koncentrēt atkal tur, kur ir iespējas uzlabot,” skaidro Andris Vaivods, Līvānu novada mērs (ievēlēts no TP, kandidē no ZZS).
Iepriekšējie gadi vairāk veltīti novada sakopšanai: iestāžu un skolu siltināšanai, ceļu un ūdensvadu remontam, kultūras namu atjaunošanai un tamlīdzīgām lietām. Pēdējos gados Līvānu novads īstenoto projektu skaita ziņā ir trešais aktīvākais Eiropas naudas apguvējs Latgalē. Vairāk projektu bijis vien Daugavpils un Rēzeknes pilsētās.
Taču neskaidrība par to, kāda ir katra projekta motivācija un lietderība, bija iemesls, kādēļ pirmoreiz iesaistīties politikā un kandidēt nolēmis Normunds Liepnieks. „Es domāju, ka ne līdz galam sabiedrība piedalās šajā procesā un ne vienmēr ir skaidrs, kur šis lēmums tiek pieņemts. Šobrīd mēs varam plānot celt slēpošanas kalnus, bet es domāju – galvenais jautājums ir, kas tajos slēpos. Un vai būs darbavietas un vai būs, kas apmeklēs tos kultūras namus un tamlīdzīgi,” saka Liepnieks.
Liepnieks startēs no Reformu partijas un konkurēs ar Zaļo un Zemnieku savienību, kurai, pēc Tautas partijas sagrāves pieslējies arī pašreizējais ilggadējais novada vadītājs Andris Vaivods. Konkurentu saraktā arī vēl divas lielās partijas – "Saskaņas centrs" un "Vienotība". Vēlētāji 15 labākos varēs izvēlēties no 61 kandidāta.
Veterinārās klīnikas īpašnieks Aldis spriež, ka nākamajiem deputātiem spēcīgi jāpiestrādā pie aizbraucēju mazināšanas. Līvāni ik gadu zaudē vairākus desmitus cilvēku. Kamēr puse Latvijas dzīvos Rīgā, tikmēr reģionos attīstīties jaunajiem biznesiem būs grūti. „Tagad reklamē, ka mikrouzņēmumiem ir dažādi nodokļu atvieglojumi, bet cilvēku masas ir vajadzīgas. Ja cilvēku masu nav, tad īpaši jauniem uzņēmējiem ir grūti kaut ko panākt,” stāsta Aldis.
Jaunais uzņēmējs Kaspars Rokjāns, kas Līvānos kopā ar domubiedriem sācis ražot biohumusu jeb sliekkompostu, gan nesteidz piekrist, ka mazajās pilsētās vai laukos trūktu darāmā. „Iespējas ir ļoti daudz. Tikai ir jābūt ļoti universālam, vispusīgam, atsaucīgam. Ir jāpiedalās. Ir jābūt tādam, kas iesaistās daudzos projektos, ne tikai saskatot materiālo vērtību, ko var gūt, bet vienkārši darīt to kā no savas brīvas gribas,” pārliecināts jaunais uzņēmējs.
Vērojot Kaspara aktīvo sabiedrisko darbošanos, trīs partijas cerējušas šogad ierakstīt jaunieti savā vēlēšanu biļetenā, taču pagaidām Kaspars atteicies. Protams, arī pašvaldībai ir liela nozīme kopējā labklājības līmeņa celšanā. Tāpēc tas, ko var darīt viens darbīgs novada iedzīvotājs, ir izraudzīties un balsot par atsaucīgiem cilvēkiem, jo jaunā uzņēmēja ieskatā – katra laba ideja ir īstenojama, ja prātus kopā liek gan administratīvie, gan biznesa cilvēki.
